Eņģeļi nolaižas pār zemi

2013. gada 20. decembris 00:01

Šis stāsts atkārtojas katru gadu — starp dažādiem spīguļiem, uguntiņām un plastmasas rotājumiem Ziemassvētkos mājās gribas kādu baltu, smalku un ar mīļumu darinātu eņģelīti. Meklējot to, nejaušība saveda kopā ar rokdarbnieci Ievu Striķi Pļaviņās. Viņas tamborētie eņģelīši šogad būs daudzās mājās.
Tamborēs, kamēr beigsies diegs
Ievas kundze ir pieredzes bagāta rokdarbniece, bet eņģeļi viņai ir dzīves piespēlēta nejaušība.
— Nevaru veikalā vienaldzīgi paiet garām dzijām, diegiem un citiem rokdarbu materiāliem. Tā reiz ieraudzīju zeltīta diega kamoliņu un nodomāju — kur gan tādu var likt, bet tomēr nopirku. Redz, kā noderēja. Pati nedomāju par eņģeļu darināšanu, bet reiz viens lūdza, tad otrs, un es mēģināju. Šogad sapratu, ka atkal vajadzēs, tāpēc laikus ķēros pie darba, — pasmaida Ieva Striķe.
Viņa gan piebilst, ka eņģeļus darinās, kamēr vien pietiks zeltītā diega. Tomēr vēl jau esot arī sudraba pavediens... Tie, kuri aplūkojuši Ievas kundzes darbus, teic, ka tik smalkus darinājumus reti ir redzējuši — mutautiņus, galda sedziņas un citas lietas.
Prasme iet mazumā
Rokdarbu prasme pļaviņietei acīmredzot ir no mātes Ainas Striķes, kura Pļaviņās bija pazīstama rokdarbniece un Tautas daiļamata meistare. 1937. gadā viņa beidza Kaucmindes mājturības skolu. Šo vaļasprieku pārņēma meita, un ģimenes sievietēm tas palīdzēja arī papildus nopelnīt. Pļaviņiete stāsta, ka savulaik mājās darinājušas gan sedziņas, prievītes, jostas, gan citus izstrādājumus un nodevušas uzņēmumā “Daiļrade”. Arī Ieva ieguva Tautas daiļamata meistares godu. Ieva Striķe gan atzīst, ka šī prasme katrā paaudzē tomēr iet mazumā. Māte mācējusi tik daudz, bet viņa jau mazāk. Dzīve tomēr daudz ko piespiež apgūt.
Ieva Striķe spriež, ka šobrīd cilvēki mazāk izmanto pašdarinātas lietas, bet jaunie tomēr rokdarbus novērtē. Meita Zane allaž atgādina, lai to vai citu lietu atstāj pašiem. Arī viņa ir aktīva rokdarbniece.
Mazdēliem noauž prievītes
Ievas kundze smaida, ka jaunie viņu vairāk “spiež” adīt zeķes. Patīkami arī redzēt adītu vai tamborētu apģērbu citiem, bet pašai neesot pacietības ar to nodarboties, it īpaši bērniem, kuri tik ātri izaug. Tomēr visiem trijiem mazdēliem ir vecmāmiņas austas prievītes. Viņai nav steļļu, bet izmanto pielāgotus kociņus. Aust lielajās stellēs Ievas kundzei nekad nav gribējies, jo tas šķiet pārāk ilgs process, kamēr tiek līdz galarezultātam.
Redzot Ievas kundzes rokdarbus, varētu domāt, ka visu mūžu nodarbojusies tikai ar to. Izrādās, ka viņas profesija ir fiziķe — matemātiķe. Pēc augstskolas strādājusi Salaspils fizikas institūta skaitļošanas nodaļā. Kad piedzima bērni, pārgājusi darbā uz Salaspils atomreaktoru par apkopēju un vēlāk veica arī citus darbus, jo grafiks tur bija brīvāks un šajā uzņēmumā strādājošajiem bija dažādas priekšrocības. Kamēr bērni mazi, tas šķita ļoti svarīgi.
Nu jau pāris gadu Ievas kundze mīt Pļaviņu mājā Gostiņos, kur savulaik dzīvoja arī viņas vecāki. Tā kā esot pensijā un dīkā pie televizora viņai nekad nav paticis sēdēt, strādā rokdarbus. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Eņģeļi nolaižas pār zemi

Kategorijas