Ziemassvētku meitenes

2013. gada 20. decembris 00:01

Kad vecāki bērniem stāsta par viņu dzimšanu, mēdz teikt, ka mazie atrasti kāpostos. Koknesiete Inita Kalniņa nemelotu, ja teiktu, ka zem Ziemassvētku eglītes, jo meitiņai Elizabetei dzimšanas diena ir Pirmajos, bet pašai — Otrajos Ziemassvētkos. Šogad mazā Elizabete svinēs ceturto jubileju. Savukārt nākamajā dienā pēc dzimšanas dienu svinībām — 27. decembrī — Initai ir vārdadiena. Īsts svētku maratons. Un tā — katru gadu.
“Elizabete no manis ilgi “slēpās”,” saka Inita. Gandrīz līdz piedzimšanai sonogrāfijā nevarēja noteikt, vai brāļiem Elvim un Henrijam būs māsiņa vai brālītis. Ārsti vien prognozēja, ka tas varētu notikt ap Ziemassvētkiem vai Jaungadu. Elizabete nolēma pasaulē nākt 25. decembrī. Šajā dienā dzimušie, kā vēsta Mēness horoskops, izaugot kļūst par ideāliem mācekļiem. Prot apieties ar laiku un izjūt tā būtību, arī prasmīgi to izmanto. Viņu dzīvē liela loma ir gadījumam.
Tēva izvēle
Karaliskā vārda došana nav saistīta ar kādu vēsturisku personu. Šis vārds bija “palicis rezervē” no brāļa Henrija, kuram ir septiņi gadi. Toreiz tētis Normunds nolēmis — ja būs meitenīte, sauks par Elizabeti, bet mamma bija izvēlējusies vārdu dēliņam. To viņa bija dzirdējusi kādā ekskursijā. Toreiz kāds desmitgadīgs zēns viņu tā sajūsminājis ar savu uzvedību, ka Inita izvēlējusies tā nosaukt savu dēliņu.
Jubileju diena
“Ko tad īsti svinat — Ziemassvētkus vai jubilejas?” jautāju Initai. “Ziemassvētku vakarā, 24. decembrī, visa ģimene esam kopā, un šie mums ir mierīgi un klusi svētki, bet nākamā mums ir Elizabetes diena, kad nāk ciemiņi, pie reizes atzīmējam arī manu dzimšanas dienu. Tā ir arī dāvanu diena. Elizabete savas vēlmes jau izteikusi Ziemassvētku vecītim — viņa priecātos par leļļu virtuvi. Viņai ļoti patīk arī veidot, tāpēc labprāt saņemtu arī plastilīnu. Elizabete zina, ka Ziemassvētku vecītis tāpat vien dāvanas nedod, tāpēc ir pamatīgi sagatavojusies svētkiem — iemācījusies trīs garus dzejoļus.”
Patīk Ragana
Mazā jubilāre jau gadu apmeklē bērnudārzu. Savā grupā viņa ir visjaunākā, taču pēc darbošanās gan šķistu, ka visvecākā. Gādīgās vecmāmiņas jau iemācījušas mazmeitai burtiņus, bet brālis Henrijs ierādījis, kā uz klavierēm spēlēt gammas. Ja lelles prastu runāt, tās dažkārt uz Henriju būtu greizsirdīgas, jo Elizabete bieži vien labprātāk ar brāli spēlē kariņu vai rāpjas kokos, nevis ķemmē matus lellēm.
Visa Kalniņu ģimene ir aizrautīgi hokeja fani. Decembra sākumā Elizabete ar jaunāko brāli un vecākiem devās uz hokeja spēli. Kad jautāju, kas viņai visvairāk patīk hokejā, viņa bez domāšanas atbildēja: “Ragana!” (hokeja fans Jurčiks — aut.). Viņa reiz Elizabetei pat paspiedusi roku.
Initas vecākajam dēlam Elvim jau astoņpadsmit, un Inita smej, ka viņas bērni dzimuši katrs citā gadsimtā. 20. gadsimta bērni ļoti atšķiras no tiem, kuri dzimuši šajā gadsimtā — pārsteidz nevis ar blēņām, bet gan ar tādiem domu gājieniem un prātulām, ka brīžam mute paliek vaļā un tu nezini, ko viņiem atbildēt. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Ziemassvētku meitenes

Kategorijas