Staburags.lv ARHĪVS

Jau trīs gadus svētkos strādā

Ginta Grincēviča

2013. gada 20. decembris 00:01

1115
Jau trīs gadus svētkos strādā

Artūru satieku otrdienas vakarā. Ir beigusies kārtējā “UgunsGrēka” sērija, bet tikai tagad viņš pārrodas mājās no darba. Diena ir bijusi gara, bet smaids sejā liecina, ka izdevusies. Jau trīs gadus Artūrs ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Aizkraukles daļas ugunsdzēsējs. Strādā arī kā tehniskais darbinieks firmā “Amoks”. Uz jautājumu, kāpēc palicis Aizkrauklē, Artūrs saka: “Kādēļ doties citur, ja viss ir tepat uz vietas! Mājas, darbs, ģimene.”
Darbs kā vaļasprieks
Ja jau strādā divos darbos, skaidrs, ka cilvēks ir enerģijas pilns. Astoņpadsmit gados iegūta mednieka apliecība. “Pašam labāk patīk būt dzinējam nekā šaut,” tā Artūrs. Citām aktivitātēm laika esot pamaz.
2012. gadā saņemta pateicība par priekšzīmīgu dienesta pienākumu pildīšanu, šogad — pateicība par plūdu seku likvidēšanu. Bet īpašas izjūtas Artūram izraisa ikgadējās Zemgales reģionālās sporta sacensības ugunsdzēsējiem. Tajās piedalījies divus pēdējos gadus. Šogad pašam par lielu pārsteigumu mājās atgriezušies ar pirmās un trešās vietas kausiem.
Diemžēl nākas strādāt arī svētku dienās, tā jau trešo gadu pēc kārtas maiņa iegadās Ziemassvētkos. Līga smej: “Nākamgad gan es būšu nikna, ja strādāsi vienā maiņā ar Salaveci!”. Tajā pašā laikā viņa ar nepacietību gaida ugunsdzēsēju Ziemassvētku balli, uz kuru šogad abi dosies pirmo reizi.
Ar sievu iepazīstina mamma
“Ar Līgu esam kopā jau astoņus gadus, taču tikai šogad nosvinējām pirmo kāzu gadadienu. Paldies jāsaka manai mammai, kura mani ar Līgu iepazīstināja. Neatceros, par ko runājām, jo spēju domāt tikai par to, cik skaista meitene ir manā priekšā! Tajā laikā grupā spēlēju ģitāru, tāpēc centos Līgu pierunāt piespēlēt mums klavieres, bet sarunas ievirzījās citā gultnē. Tā nu iznāca, ka mamma “atvēra acis”! Mācījāmies vienā skolā, bet viens otru pat nepazinām.”
Pirmā maiņa —
pirmais bojāgājušais
Vaicāts par ugunsdzēsēja darba specifiku, Artūrs neslēpj, ka ir gan kuriozi, gan asinis stindzinoši gadījumi. “Jau pirmajā manas maiņas naktī saņēmām izsaukumu. Auto bija notriecis gājēju. Svarīgi šajā darbā ir prast ar redzēto tikt galā. Emocijas ir jāsavalda.”
Nepiepildītie
sapņi
“Pēc vidusskolas beigšanas iestājos Rīgas Tehniskajā universitātē elektroinženieros. Paralēli sāku strādāt uzņēmumā “AKZ”. Diemžēl visam dienā stundu bija par maz, un mācības nācās pārtraukt. Likteņa ironija — pēc pieciem mēnešiem “AKZ” darbinieku skaitu samazināja. Neapjuku, reģistrējos bezdarbniekos, mācījos elektriķu kursos. Atradu jaunu darbu, un viss nostājās savās vietās!
Nākotnē plānoju turpināt mācības un iegūt diplomu. Mani aizrauj pats mācību process, patīk apgūt ko jaunu. Darīšu to ne jau “papīra dēļ”, kā mēdz teikt, bet gan sevis paša labad.”
Priekšroku dod
velosipēdam
— Vai aktīvi iesaisties pilsētas dzīvē?
— Viss mūžs aizvadīts un arī turpmāk tiks saistīts ar Aizkraukli. Īpaši liels prieks ir par ielu remontiem pilsētā. Pārsvarā pārvietojos ar auto, bet vasarā priekšroku dodu ritenim. Žēl, ka Aiz-
krauklē nav veloceliņu, kādi ir citviet.
Pašam īpaši netīk apmeklēt pasākumus. Skolas laikā dejoju tautasdeju kolektīvā “Burši”, arī tagad, kaut vai no skatītāju rindām, patīk pakavēties atmiņās un izjust dejas burvību. Sieva gan cenšas aizvilkt mani uz kādu koncertu vai izrādi. Nesen viņai tas izdevās, devāmies uz rokoperu “Lāčplēsis”. Man tomēr nepatika!
Uz mums var
paļauties
— Kas mainījies pēc 21. novembra traģēdijas?
— Zolitūdes nelaimei sekoju līdzi kā vairums no mums. Smagi bija uzzināt par kolēģu, ugunsdzēsēju, bojāeju.
Pēc šīs nelaimes iedzīvotāji daudzviet sabiedriskās ēkās pētījuši griestus. Vairāk sākuši apspriest arī ugunsdzēsēju darbu. Ir jūtamas iedzīvotāju bailes. Mēs turpinām strādāt, pildīt savus darba pienākumus, lai šīs bailes mazinātos. Cilvēkiem ir jāzina, ka uz mums var paļauties jebkurā situācijā.
Līga par vīru saka:
“Nebūtu foršs — nebūtu precējusi! Artūrs ir labs cilvēks un lielisks vīrs, ar gaišu skatu uz dzīvi. Arī mājās ne vien vīriešu darbus izdarīs, bet, ja nepieciešams, gan grīdas izmazgās, gan ēst uztaisīs.” ◆