Kurinātājs vien siltumu nedos

2013. gada 19. decembris 00:01

394

Sals mijas ar atkusni, apkures sezona sākusies jau pirms diviem mēnešiem, un Sērenes pagasta centra katlumājā šoziem strādā četri kurinātāji. Viens no viņiem, Sergejs Kungurcevs, šo darbu dara jau septīto gadu.
Nesildīsim gaisu
Viegls vai smags ir kurinātāja darbs? Sergejs teic, ka cietā kurināmā katls daudz rūpju ikdienā neprasa. Tāpēc arī ikgadējā kurinātāja apliecības kārtošana, apkalpojot šādu apkures sistēmu, viņaprāt, ir nevajadzīga, pietiktu, ja apliecību atjaunotu reizi divos gados.
Par darbu Sērenes katlumājā kurinātājs stāsta: ja laika apstākļi krasi nemainās, valda neliels sals, katlumājā dienā jāieved četras, bet aukstākā laikā sešas lielās ķerras ar malku. Ar to pietiek, lai sistēmā nodrošinātu 50 līdz 60 grādu karstu ūdeni un “pabarotu” ap tonnu ūdens apkures katlā. Neatkarīgi no āra apstākļiem apkures sistēmā jāuztur konstanta temperatūra, tāpēc, salam pieņemoties spēkā, krāsns durvis, piemetot malku, jāvirina biežāk.
Par to, lai dzīvokļos būtu silti, var gādāt ne tikai kurinātājs. Sergejs no savas pieredzes teic, ka būtiska siltuma ekonomija rodama, aiz radiatoriem novietojot folijas “ekrānus” un nesildot ēkas ārsienas. Svarīgi arī, kādā kārtībā ir logi un durvis, kā arī pati apkures sistēma. Reaģējot uz sūdzībām, apmeklēti dzīvokļi, un nereti mājoklī ir auksti nepareizi ierīkotas apkures sistēmas dēļ.
Kurina arī vasarā
Vai kurinot izmanto tikai sausu malku? Sergejs teic, ka kurina pārsvarā ar apses malku. Daļa iedzīvotāju, kuriem ir privātais mežs, katlumājai piegādā savu malku un tādā veidā norēķinās par siltumu. Sezonā sadedzina ap 1000 kubikmetru malkas. Sadegot tik lielam daudzumam koka, rodas arī daudz pelnu. Daļu pelnu sērenieši izmanto mazdārziņu ielabošanai.
Pilnīgi sausa pārāk ātri sadeg, tāpēc labāk krāsni pildīt ar nedaudz mitru malku, ievērojot secību — apakšā ogles, tām virsū malka, kas strauji izžūst, un trešajā kārtā mitrā malka. Šo kārtojumu uzturot nemainīgu, problēmu neesot. Gadījumā, ja katlam tomēr rodas kāda ķibele un nāktos pārslēgties uz līdzās esošo rezerves katlu, tā iekurināšanai vajadzīgs vien pāris minūšu, bet visu sistēmu līdz darba temperatūrai varot uzkurināt 40 minūtēs. Šāda nepieciešamība esot šad tad pavasarī, kad pēc salīdzinoši siltām dienām mēdz būt aukstas. Kurinātājam darbs ir arī vasarā, kad katlumāju darbina divas dienas nedēļā — sestdienā un svētdienā, lai uzsildītu ūdeni.
Šogad vēl dārgi
Uldis Albiņš, Jaunjelgavas novada domes izpilddirektors, jautāts par apkures sezonu citos pagastos, teic, ka šogad tiem Jaunjelgavas pilsētas iedzīvotājiem, kuri dzīvo astoņās daudzdzīvokļu mājās, pieslēgtās katlumājai, apkures tarifs diemžēl ir līdz šim augstākais — Ls/MWh 44 bez PVN. Nākamajā vasarā paredzēto siltumtrases uzlabojumu un koģenerācijas stacijas iedarbināšanas dēļ 2014. — 2015. gadā apkurei vajadzētu būt lētākai.
Jaunjelgavas katlumājā kurina ar šķeldu, tāpat kā Daudzeses bērnudārzā, bet, piemēram, Seces skolas un Sunākstes centrā esošo pašvaldības iestāžu ēku sildīšanai izmanto šķidro kurināmo. Staburaga pagasta saieta namu silda zemes sūknis, bet Sunākstes un Dau-dzeses skolā ir malkas apkure. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Kurinātājs vien siltumu nedos

Kategorijas