Sālītās problēmas kompromiss

2013. gada 17. decembris 08:25

Lai bērniem izglītības iestādēs nodrošinātu veselīgāku uzturu, jau pagājušajā gadā bija noteikts pieļaujamais sāls daudzums ēdienā — 0,25 grami sāls uz 100 gramiem gatavā produkta. Kopš tā laika nav rimušas diskusijas par šo jautājumu starp bērnu vecākiem, uztura speciālistiem un ēdinātājiem, jo problēma palikusi, tikai tagad tā “pagriezusies” pretējā virzienā — bērni neēdot pusdienas, jo uzskatot, ka ēdiens kļuvis negaršīgs. Noteikti tā nav visās skolās, bet aktuāli tas ir, jo ik pa laikam plašsaziņas līdzekļos nokļūst sižeti par šo tēmu. Tagad visas iesaistītās puses radušas kompromisu — pieļaujamā sāls norma nedaudz palielināta, un tā nedrīkstēs pārsniegt 0,4 gramus uz 100 gramiem produkta.

Lai vai kāds lēmums pieņemts, pilnībā apmierināts tomēr nav neviens. Iespējams, problēmas būtība nav vis sāls daudzums skolēnu ēdienā, bet gan — vai ēdināšanas uzņēmumi spēj pagatavot garšīgu ēdienu, izmantojot arī nedaudz sāls.

Valles vidusskolā skolēnu ēdināšanu nodrošina pati izglītības iestāde. Tās direktore Gita Eriņa atzīst, ka ieviesto normu dēļ bērni noteikti nav sākuši ēst mazāk. Skolēniem ir brīvpusdienas, un visi tās labprāt izmanto. Viņa arī nevar teikt, ka mazāka sāls daudzuma dēļ ēdiens kļuvis negaršīgāks. Kādas Aizkraukles novada skolas ēdnīcas darbiniece piekrīt šim viedoklim. Ir, protams, skolēni, kuri nevēlas konkrētus ēdienus, bet kopumā bērni ēd labi. Uz šo ēdnīcu pusdienot dodas arī ar skolu nesaistīti cilvēki, un neviens nav sūdzējies, ka sāls ēdienā ir par maz. Protams, ja tam pievienotu vairāk garšvielu, tas būtu izteiksmīgāks, bet arī ar sāli un pipariem to var pagatavot garšīgu.

Piekrītu arī viedoklim, ka tas ir ne tikai skolas kompetences jautājums. Viss sākas ģimenē. Ja bērns arī mājās vēlas sāļāku ēdienu, tad tādu ēdīs arī ārpus tās. Tā ir arī attieksme pret ēdienu vispār. Piemēram, ir dzirdēti vecāki sakām, ka viņu bērns vairs nepieskaras kartupeļiem, ja uz tiem trāpījusi kaut lāse mērces, vai viņi neēd konkrētus produktus un ēdiens skolas ēdnīcā ir negaršīgs, lai gan paši to pat nav pagaršojuši.

Kāda skolēna vecāki atzīst, ka arī viņu bērns gribētu ēst tikai konkrētus ēdienus. Tāpēc nākas kā “sabojātām platēm” dienu no dienas savai atvasei atgādināt, ka skolā pusdienās jāēd viss, jo svarīgākais ir būt paēdušam. Bērns gan ne reizi nav teicis, ka garšas ziņā ēdiens skolā bijis slikts. Vecāki jūtas izdarījuši visu, lai bērns ēstu veselīgo ēdienu skolas ēdnīcā, bet viņiem tomēr nav pārliecības, ka arī izglītības iestādē kādu interesē, kā skolēni tur pusdieno un vai vispār to dara.

Staburags.lv ARHĪVS

Sālītās problēmas kompromiss

Kategorijas