Staburags.lv ARHĪVS

Aizkraukles slimnīca svin 50 gadu jubileju

Guna Mikasenoka

2013. gada 17. decembris 00:01

189
Aizkraukles slimnīca svin  50 gadu jubileju

Sestdien Aizkraukles novada kultūras namā medicīnas darbinieki svinēja Aizkraukles slimnīcas 50 gadu jubileju.
Mediķu bērni — draugi
“Dievs mūs noliek tajā vietā, kur to vēlas. Kāda sieviete reiz man teica: “Tu esi laimīgs cilvēks, jo Dievs tevi ir nolicis tik skaistā vietā Daugavas krastā.” Esmu piedzimusi Aizkraukles slimnīcā, un mana mamma ir medicīnas māsiņa Melita,” sacīja novada kultūras nama direktore Anta Teivāne. “Mēs daudzi 1. klasē bijām medicīnas darbinieku bērni, kļuvām ļoti labi draugi. Zinājām, kā tas ir, ja vecāki ir mediķi —  jebkurā diennakts laikā var nākties doties izsaukumā. Tas mūs radināja pie patstāvības. Aizkraukles slimnīca bija arī mana pirmā darbavieta — 16 gadu vecumā kā sanitāre uzkopu laboratorijas telpas. Man toreiz šķita, ka slimnīcas kolektīvs ir kā liels skudru pūznis un visiem ir viens uzdevums — glābt cilvēku dzīvību.”
Pēc Antas Teivānes  aicinājuma simbolisku svecīšu pavardu iededza bijušie slimnīcas vadītāji Marija Avotiņa, Guntis Libeks, Ēriks Vizulis, Alīda Vāne un tagadējā vadītāja Dzintra Krišjāne. 50 gadu laikā slimnīcai bijuši 14 vadītāju.
Vīrieši sadeg iekšēji
Guntis Libeks teica, ka ar slimnīcu viņam saistās 10 darba gadu, un astoņus viņš strādājis kā ārsts. Šajā laikā bijuši gan jautri, gan bēdīgi gadījumi.
Ēriks Vizulis par slimnīcas vadītāju kļuva 29 gadu vecumā. “Sākumā man bija gājputna noskaņojums, domāju — mazliet pastrādāšu un tad došos uz Rīgu, bet kļuvu par vadītāju un paliku,” viņš sacīja. “Tas nav viegli — sievietes savas sāpes izraud, bet mēs sāpam un degam iekšēji. Pacientu radinieki mani par kolēģu neizdarībām ir gribējuši piekaut gan kabinetā, gan uz ielas, jo uzskatīja — ja tu esi vadītājs, tev ir jāatbild par visu.”
“Esmu bijusi vienīgā vadītāja, kura nav mediķe, tā ir jauna ēra, kad par medicīnas iestāžu vadītājiem kļūst nemediķi,” sacīja Alīda Vāne. “Paldies Ērikam Vizulim, jo viņš neko neslēpa par skarbo dzīves realitāti. Viss slimnīcas kolektīvs ir kā vienots mehānisms, sākot no sanitāres un sētnieka līdz pat galvenajam ārstam. Katram ir jābūt savā vietā un jāstrādā atbildīgi.”
Slimnīcas kolektīvu sveica Lietuvas pilsētas Pasvales slimnīcas galvenais ārsts ķirurgs Rolands Rastausks un traumatologs Ķestutis Gricjuns, viņi novēlēja, lai tur-pmāk slimnīcu neskartu nekādas reformas. Pasvales slimnīca nākamgad svinēs 70 gadu jubileju, un sadarbība ar Aizkraukles slimnīcu to vieno apmēram septiņus gadus.
Ražos mīlestības un draudzības enerģiju 
Ogres slimnīcas ilggadējais ķirurģijas — traumatoloģijas nodaļas vadītājs, tagadējais   vecākais ķirurgs Haralds Varens atcerējās Aizkraukles slimnīcas kādreizējo traumatologu Ivaru Ārguli. “Pat kolēģi no Rīgas apbrīnoja viņa spējas,” viņš sacīja.
“Aizkraukles slimnīcā nostrādāju deviņus gadus. Žēl, ka vairs nevaru pateikties ārstiem Ivaram Ārgulim un Kārlim Mitkusam,” sacīja ķirurgs Egons Liepiņš no Jūrmalas slimnīcas. “Dāvinu jums deviņas rozes, bet patiesībā katru dienu slimnīca ir pelnījusi pa rožu klēpim!”
Lielajā ekrānā vērojot melnbaltajās fotogrāfijās fiksēto slimnīcas vēsturi, zālē aplausi skanēja gan Ivaram Ārgulim, gan citiem ār-stiem un medicīnas māsām. Ar aplausiem slimnīcas kolektīvs  sumināja arī ārsti Maiju Pommeri, kurai slimnīcā ir jau 50 gadu darba stāžs, medicīnas māsu Melitu Straz-diņu un Jeļenu Krasiļņikovu,  arī viņas slimnīcā ir aizvadījušas ilgus darba gadus.
“Jūs te visi dzīvojat un pastāvat viena spēkrata dēļ — spēkstaciju uzbūvēja bebri, cilvēki ar bebru īpašībām, tādēļ arī jūsu kolektīvā vajag vienu mazu dzīvnieciņu  — bebru. Lai viņš ražo mīlestības un draudzības enerģiju!” sacīja Haralds Varens un slimnīcas vadītājai pasniedza mazu bebra figūriņu. 
Koncertā slimnīcas kolektīvu sveica P. Barisona Aizkraukles mūzikas skolas vijolnieki, soliste Aija Pāvila un folkloras kapela “Karikste”. ◆