Staburags.lv ARHĪVS

Raganu prāvas nokavētas

Imants Kaziļuns

2013. gada 13. decembris 08:16

222
Raganu prāvas nokavētas

Vairāk kā pirms 19 gadiem, 1994. gada 3. jūnijā, Latvijā stājās spēkā likums, kas noteica 20 gadu neaizskaramības laiku tām personām, kuru vārdi atrodami tā sauktajos “čekas maisos”. Saskaņā ar šo likumu nākamgad vasarā sabiedrībai būtu jādara zināmi to cilvēku vārdi, kuri Padomju Latvijas laikā izsekoja, vāca ziņas par saviem tautiešiem, un Valsts drošības komiteja, saukta arī par politisko policiju, ar šiem “tautas ienaidniekiem” izrēķinājās.

Vasara vairs nav aiz kalniem, un atbildīgās iestādes, tādas kā Latvijas Nacionālās drošības komisija (NDK), šos ziņotājus plāno pasargāt no kauna un naida, pieliekot vēl 30 noilguma gadu.

Mūsu ziemeļu un dienvidu kaimiņi ar šo sāpīgo vēstures lappusi pratuši tikt veiksmīgi galā. Igauņi līdz 1998. gadam bijušajiem čekistiem pašiem ļāva pieteikties, par to viņiem tika garantēta vārda neizpaušana. Tos, kuri nebija tik godīgi, publiskoja. Neviena tiesa par čekistu darbiem nav bijusi. Lietuvieši rīkojās līdzīgi, no 2000. gada sākuma pusgada laikā ļaujot bijušajiem čekistiem un ziņotājiem pieteikties pašiem. Nepieteikušies bijuši pārāk nenozīmīgas personas, un plašas diskusijas viņu vārdu publiskošana neraisīja.

Kāpēc Latvija tik ilgi muļļā šo kutelīgo jautājumu? Mentalitāte, draugu būšana vai kas cits? Lai gan “maisos”, kas palikuši Latvijā, esot vairs tikai piektā daļa jeb 5 tūkstoši kartīšu. Nozīmīgāko cilvēku lietas sen pārvestas uz drošām vietām Krievijā. Viņu vārdus, iespējams, nekad neuzzināsim.

Nesen skatījos dokumentālo filmu par Kambodžu un pagājušajā gadsimtā tur valdošo sarkano khmeru režīmu, kas nežēlīgi iznīcināja tūkstošiem savu tautiešu. Šie slepkavas joprojām dzīvo Kambodžā, ikdienā satiekas ar nogalināto cilvēku bērniem. Bet viņi savu vecāku slepkavām esot piedevuši un diskusijas par taisnu tiesu nesāks.

Mācīties mums no Tālo Austrumu tautas vai nē, katrs lai pajautā sev pats. Vai taisna tiesa maz ir iespējama? Pārāk dziļi Latvijā iestiepušies pavedieni no reiz spēcīgās padomju varas. Pat ja naivi pieļautu, ka “čekas maisu” saturs joprojām ir neskarts, ka tiesas nav korumpētas un par noziegumu pret cilvēci katrs vainīgais tiktu adekvāti sodīts, pamatotas ir NDK bažas par demokrātiskas valsts iekārtas drošību. Varbūt, ka, izņemot kāršu namiņam vienu kārti, sabruktu viss nams?