Sasniegt personības virsotnes

2013. gada 13. decembris 00:01

563

Jaunjelgavas vidusskolas skolēni starptautiskajā jauniešu pašizaugsmes programmā “Award” skolotājas Valentīnas Rimares vadībā darbojas jau piecus gadus. Jauniešiem sevi jāpierāda, jāattīsta un jāpilnveido četros virzienos, viens no tiem —
jādodas ekspedīcijās. Arī aizvadītajā vasarā jaunjelgavieši piedzīvojuši raibus notikumus — kājām devušies desmitiem kilometru garās ekspedīcijās, kur guvuši apliecinājumu savai izturībai, spēkam un spējai sadzīvot un sadraudzēties.

Kājām desmitiem kilometru
Šobrīd programmā iesaistījušies 59 Jaunjelgavas vidusskolas jaunieši no 14 gadu vecuma. Skolotāja Valentīna Rimare teic, ka šajā skaitā ir ne tikai skolēni, bet arī absolventi un studenti, kuri kādu brīdi nolēmuši ieturēt pārtraukumu, lai sasniegtu kādu no līmeņiem, jo tas ir vairāku gadu darbs.
Atbilstoši savām spējām jaunietis izveido individuālo programmu četrās jomās — apgūst jaunas prasmes, iesaistās labdarībā, pierāda sevi fiziskajās aktivitātēs un izturību apliecina ekspedīcijā. Katrā no jomām jaunietis izvirza konkrētu mērķi un cenšas to sasniegt, procesu un darbus četrās jomās fiksē īpašā Sasniegumu grāmatiņā. Lai sasniegtu bronzas līmeni, jāizstrādā sešu mēnešu aktivitāšu programma, ekspedīcija ilgst divas dienas un vienu nakti, kājām jānoiet 24 kilometri. Sudraba pakāpei jādarbojas deviņus mēnešus, ekspedīcija ilgst trīs dienas un divas naktis, jānoiet 48 kilometri. Zelta līmenim vajag 18 mēnešu, ekspedīcija ilgst četras dienas un trīs naktis, jānoiet 80 kilometru.
Laimīga vadītāja
“Pārliecība, ko esmu ieguvusi, daudzus gadus strādājot skolā: bērni ir jānodarbina. Jo vairāk darāmā un interešu, jo mazāk laika atliek nedarbiem un slinkošanai. Tie, kuri dara, ir aktīvi un visur iesaistās, spēj lieliski apvienot mācības ar ārpusskolas aktivitātēm. Esmu laimīga vadītāja, jo mūsu aktivitātes atbalsta gan novada, gan skolas vadība,” teic Valentīna Rimare.
“Katru gadu nodomāju: viss, šis ir pēdējais gads, nākamajā vairs nedarbošos, cik var ar jauniešiem skriet pa krūmiem un nakšņot teltīs! Bet katru gadu viņi nāk ar jaunām idejām, interesējas, ko darīsim šogad, paši ierosina, kam jāpalīdz. Lielākais ieguvums, ko sniedz šī programma, ir paplašināts redzesloks, iespēja veikt labus darbus, palīdzēt līdzcilvēkiem, iespēja sadraudzēties un doties kopīgās ekspedīcijās ar jauniešiem ne tikai no citām skolām Latvijā, bet arī ārvalstīs. Ārzemēs, meklējot darbu, faktam, ka jaunietis darbojies “Award” programmā, ir liela nozīme. Piemēram, ja vienai vietai pretendē divi līdzvērtīgi darbinieki, priekšroka noteikti būs “avardietim”, jo tas nozīmē, ka cilvēks spējīgs savu pamatpienākumu — mācības — veiksmīgi apvienot ar citiem pienākumiem, jaunietis ir sabiedriski aktīvs.”
Vairāku gadu laikā, kopš darbojas “Award” programmā, jaunjelgavieši paveikuši daudz labu darbu, piemēram, sakopuši Daugavmalu, vācu kapus, bērnu spēļu laukumu, nokrāsojuši māju pilsētas centrā.
Raiba
vasara
Aizvadītā vasara bijusi piedzīvojumiem bagāta, jaunieši devušies vairākās ekspedīcijās ne tikai pa Latviju, bet arī Vācijā, Īrijā un Somijā.
Laura Censone šovasar Vācijas pilsētā Rellingenā nokļuva, lai izpildītu zelta pakāpes uzdevumu — īstenotu projektu un dotos ekspedīcijā: “Ir nosacījums, ka tas jādara tālu no savas dzīvesvietas. Pārbaudījumā devos kopā ar Sindiju Sokolovsku, un mūsu uzdevums bija Vācijas jauniešiem sniegt priekšstatu par Latvijas ģeogrāfiju, kultūru un tradīcijām. Piecas dienas vācu jauniešiem stāstījām, rādījām video, spēlējām rotaļas un spēles, dziedājām un runājām latviski. Projektu īstenot palīdzēja trīs meitenes, “Award” dalībnieces: Sintija Tuguševa, Līvija Jansone un Liene Skripeļova. Došanās ekspedīcijā bija jauns pārbaudījums, kuram iepriekš bijām rūpīgi gatavojušās. Līdzi milzīgas mugursomas ar nepieciešamo nakšņošanai, ēdamo, rezerves apģērbu. Trīs naktis gulējām teltīs, un visas naktis mūs pārsteidza lietus. Ekspedīcijā gājām kājām un braucām ar velosipēdiem, pievarot 120 kilometru.”
Veltījums pludmales smiltīs
Lāsma Ermansone un Krista Siliņa stāsta par ekspedīciju uz Vīgantes parku, kurā augustā devās divas jauniešu grupas: “Pirmās dienas mērķis bija sasniegt Daugavas krastu. Tas mūs pārsteidza ar satriecoši skaistu ainavu, kas pavērās pāri likteņupei. Īpaša šī diena bija Rūtai no mūsu grupas, jo viņai apritēja 17 gadu. Nolēmām viņu pārsteigt ar īpašu veltījumu pludmales smiltīs. Vēlāk gatavojām vakariņas, sākās nakts dežūras, kuru laikā sildījāmies pie ugunskura, vērojām zvaigznes un apbrīnojām brīnišķīgi izgaismotās Kokneses pilsdrupas.
Ekspedīcijas otrajā dienā laika apstākļi bija mums labvēlīgi, spīdēja saule un nebija neviena mākoņa. Mūsu galamērķis bija Vīgantes parks, kurā mūs sagaidīja skolotāja Valentīna un gide. Viņa stāstīja par Vīgantes parka vēsturi, teikām un par to, cik Daugavas ieleja bija bagāta ar dažādiem apskates objektiem, pirms tie nonāca Daugavas dzelmē. Pirmajā dienā nogājām 19 kilometru, otrajā — 13, trešajā — 15. Atmiņas un emocijas no ekspedīcijas ir tikai pozitīvas, atceroties to, gribas smaidīt.”
Apmaldās
purvā
Arita Rizga stāsta par nometni “SPARK’13” Somijā, kurā piedalījās jaunieši no astoņām Eiropas valstīm — Latvijas, Nīderlandes, Rumānijas, Turcijas, Čehijas, Lietuvas, Slovēnijas un Somijas.
“Šīs nometnes laikā mēs, latviešu zeltenes Anna, Anita, Liene un es, veicām savu zelta projektu — brīvajā laikā vadījām dažādas spēles. Sākumā atsaucība bija neliela, jo diena bija gara, slodze liela, un visi bija noguruši, tāpēc daudzi brīvo laiku izmantoja, lai pagulētu vai vienkārši atpūstos pie ezera. Vakarā pēc ekspedīcijas mēs sapratām, ka jāizdomā tāda spēle, lai nebūtu jāskrien, jālec, bet to var spēlēt atpūšoties. Lielākais nometnes notikums, protams, bija ekspedīcija. Dalībniekus sadalīja mazās grupiņās, katrā pa septiņiem astoņiem cilvēkiem. Mēs grupu nosaucām “Awesome Raspberries” jeb “Lieliskās avenes”. Ekspedīcijas mērķis bija fotogrāfēt Somijas skaistākos objektus. Manuprāt, mūsu komandai gāja visraibāk, jo jau pirmajā dienā apmaldījāmies purvā. Es paslīdēju un izvārtījos purva rāvā, bet somietei tur iesprūda kāja. Izmežģītas potītes bija jau pēc pirmajiem 10 kilometriem. Kalni un lejas, klinšainas taciņas, virvju tilti un milzīgs daudzums kalnā vedošu kāpņu, smagās somas un moskīti bija mūsu ienaidnieki ekspedīcijas laikā. Mēs to pārcietām un laimīgi nokļuvām līdz galapunktam, bijām priecīgi, ka izdevās pievarēt 79 kilometrus pa Somijas kalnaino un akmeņaino reljefu,” atceras Arita.
Izmirkušās drēbes omu nesabojā
Māsas Santa un Glorija Siliņas augustā devās uz Īriju, kur notika Eiropas ekspedīcija “The Pan European Adventure Challenge 2013”, kurā piedalījās jaunieši, programmas “Award” zelta nozīmītes ieguvēji, no Čehijas, Īrijas, Slovēnijas un Latvijas. Latviju pārstāvēja avardieši no Jaunjelgavas un Ogres — Annija Linarte, Glorija Siliņa, Santa Siliņa, Jānis Roziņš, Ainārs Dzenis un Eliass Bunde.
“Katrai dienai bija sīki un pamatīgi izstrādāts plāns, pēc kura turpmākajās dienās arī apzinīgi vadījāmies. Pirmajās trijās dienās veidojām komandas, ar kurām četrās ekspedīcijas dienās un trijās naktīs kopīgi jākāpj kalnos, jāgatavo ēdiens, jāceļ teltis, jāveido prezentācijas. Ekspedīciju vēl aizraujošāku darīja tas, ka ikkatrā piecu cilvēku komandā bija tikai viens pārstāvis no katras valsts. Lai neapmaldītos, izplānojām ekspedīcijas maršrutu, aprēķinājām laiku un attālumu, kas nepieciešams, lai nonāktu no virsotnes virsotnē, mums sniedza pirmās palīdzības apmācību ārkārtas situācijās. Par laimi, zināšanas praksē nenācās lietot.
Ekspedīcija sākās Viklovas kalnos, no militārā ceļa līdz kalna austrumu virsotnei. Bija satraukums, vai jau pirmā kalna otrā pusē mūs nepārņems nogurums un bezspēks, taču tas ātri vien pagaisa. Spītējot nerimstošajām lietusgāzēm, necaurredzamajai miglai un spēcīgajam vējam, kas “lutināja” mūs visu pirmo pārgājiena dienu, izmirkuši, nosaluši, bet optimisma pilni, mēs vakarpusē ieradāmies nometnes vietā, lai gatavotos nākamās dienas piedzīvojumam,” atceras Santa Siliņa.
“Ātrās kājas”
“Aukstā nakts, izmirkušās drēbes un pirmās dienas laikā iegūtās nelielās traumas dažiem pārgājiena dalībniekiem tomēr bija lūzuma punkts. Ekspedīciju neturpināja vairāki dalībnieki no Īrijas, Čehijas, arī Latvijas. No Latvijas dalībniekiem otrajā ekspedīcijas dienā nometni ar komandām atstāju vien es un Glorija, lai dotos “iekarot” nākamo virsotni. Netipiski Īrijas laika apstākļiem, bet kā balva drosmīgajiem pārgājiena turpinātājiem nākamā diena bija saulaina. Tāpēc, neraugoties uz kilometriem, kas bija jāveic vairāk kā iepriekšējā dienā, galapunktu sasniedzām jau ap pusdienlaiku. Dalībnieki un projekta līderi mūs sāka dēvēt par “fast feet”, kas nozīmē “ātrās kājas”. Turpmākajās divās ekspedīcijas dienās šķērsojām vēl septiņus kalnus un sasniedzām divas galvenās virsotnes.
Atgriežoties no kalniem, katras valsts pārstāvji bija sagatavojuši vizītkarti par savu zemi — mēs dziedājām, dejojām, iepazīstinājām pārējos ar Latvijas kultūru, tradīcijām, bijām sarūpējuši cienastu. Domāju, ka visi, ne tikai latvieši, dodoties mājās, bija ieguvuši labas atmiņas, pieredzi, zināšanas un atsauksmes. Katrs sasniedza ne vien Viklovas kalnu, bet arī savas personības virsotnes!” saka Santa. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Sasniegt personības virsotnes

Kategorijas