Aizdod latu!

2013. gada 12. decembris 08:33

287

Decembris nav labākais naudas taupīšanas mēnesis — robu finansēs “iegriež” apkures rēķins, bet komercializēto Ziemassvētku dēļ maciņos pat mēdz iemesties neglābjams “dilonis”. Dāvanu kaudze, deviņi vai divpadsmit ēdienu svētku galdā un vēl daudz citu paredzētu un neparedzētu izdevumu. Ko nu, ja ārkārtas vajadzība spiež aizņemties pāris desmitus latu? Ātro kredītu valgos tik niecīgas summas dēļ nokļūt negribas. Tautas gudrā paruna vēsta: “Gribi zaudēt draugu (radu) — aizdod viņam naudu.” Tomēr tieši draugi un radinieki, kā liecina “Ferratum Latvia” veiktā aptauja, visbiežāk ir tie, kuriem lūdz finansiālo palīdzību. Lielākā daļa aptaujāto (58%) atzina, ka naudu aizdod tikai dažas reizes gadā, savukārt vairāk nekā piektdaļa respondentu to dara tikai ārkārtas gadījumos vai nekad. Tikai 13% aptaujāto apliecināja, ka labprāt aizdos lielāku naudassummu.

Naudassumma, ko būtu gatavi aizdot aptaujas dalībnieki, svārstās no desmit līdz dažiem desmitiem latu — tā norādījuši gandrīz 40% respondentu.

Pabūt aizdevējas lomā gadījies arī man, un pieredze bijusi dažāda. Nav izprotami cilvēki, kuri, aizņemoties naudu, sola to atdot, bet pēc pāris dienām aizmirst, un nākamajā vajadzības reizē, it kā nekas nebūtu noticis, lūdz aizdot atkal. Arī aptaujas dati vēsta, ka atgūt aizdoto naudu izdevies tikai pusei no aptaujātajiem.

Nepatīkama pieredze ar naudas aizdošanu radiem un draugiem bija kādai paziņai, kura strādā ārzemēs. Lūgumi aizdot dažādas summas sākušies jau pēc pirmajiem prombūtnes mēnešiem. Sākumā neatteica, izlīdzēja. Taču pēc kāda laika sapratusi, ka naudu atdot negrasās gandrīz neviens. Punktu pielicis māsas lūgums atsūtīt naudu automašīnas iegādei — pietrūkstot pāris tūkstošu...
“Daudz strādāju, lai pati varētu labāk dzīvot, ceļot, tāpat vien man tur neviens neko nedod, bet mani tuvinieki laikam domā citādi,” sūdzējās paziņa. “Tad arī uzrakstīju, lai brauc, strādā un pelna paši. Nevienam tas nav liegts.” Pēc vēstules sācies “leduslaikmets”, un “atkušņa” joprojām nav, lai gan pagājuši vairāki mēneši. Radi apvainojušies. “Tagad es esmu “ļaunā”, lai gan viņi ir tie, kas nav atdevuši aizdoto naudu,” saka paziņa. “Nevienam neiesaku ielaisties tādos darījumos ar tuviniekiem. Tā man bija dārga mācība — zaudēta nauda un sabojātas attiecības.”

Parāds nav brālis — to vienmēr atceros un cenšos neaizņemties. Ir jāiemācās dzīvot ar to, kas tev ir, nevis tērēt cita nopelnīto.

Staburags.lv ARHĪVS

Aizdod latu!

Kategorijas