FM nākamgad cenu kāpumu prognozē 2,3% apmērā

LETA

2013. gada 12. decembris 08:30

FM nākamgad cenu kāpumu prognozē 2,3% apmērā

Finanšu ministrija (FM) vidējo cenu kāpumu Latvijā nākamgad prognozē 2,3% līmenī.

Šogad vidējā inflācija mūsu valstī tiek prognozēta 0,4% apmērā, kas ir "nenormāli zema inflācija", žurnālistiem sacīja finanšu ministra padomnieks Jānis Platais.

Šogad inflāciju būtiski samazina vienreizēji un īstermiņa piedāvājuma puses faktori. Pasaules tirgū samazinājušās naftas cenas, kas Latvijas tirgū galvenokārt ietekmēja degvielas, dabasgāzes un siltumenerģijas cenu, kā arī vairākās lielās Latvijas pilsētās tika pārkārtots siltumenerģijas ražošanas process. Šogad nav būtiska enerģijas cenu spiediena ne lauksaimniecībā, ne pārtikas ražošanas nozarē Latvijā, novērots arī neliels pasaules pārtikas cenu sarukums salīdzinājumā ar 2012.gadu. Patlaban arī ienākumu kāpums ir samērīgs ar darba ražīguma kāpumu, kas nerada būtisku ietekmi uz cenu līmeni. Nav arī enerģijas cenu spiediena.

Platais skaidroja, ka saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas nostāju normāls inflācijas līmenis, kas novērš deflācijas un ekonomikas stagnācijas riskus, ir aptuveni 2%. Deflācija jeb cenu samazināšanās ekonomikai nav vēlama. Cenu samazināšanās gadījumā uzņēmumi, kas nevēlas savu produkciju pārdot lētāk, pārtrauc ražošanu un atlaiž no darba cilvēkus. Cenu samazināšanās gadījumā arī aizdevumi kļūst dārgāki un grūti regulēt procentu likmes, skaidroja ministra padomnieks.

FM prognozē, ka 2014.gada vidējā inflācija būs 2,3%, 2015. un 2016.gadā - 2,5%. "Normālai ekonomikai tā ir veselīga inflācija," teica ministra padomnieks. Viņš atzīmēja, ka pāreja no latiem uz eiro inflācijas tendences stipri neietekmēs, un negodīgās cenu noapaļošanas efekts uz inflāciju būs 0,2-0,3% robežās.

Vērtējot inflācijas ietekmes faktorus nākamgad, FM speciālisti secina, ka zināmu nenoteiktību rada cenu līmeņi galvenajām importa precēm, kuri var ievērojami svārstīties, tomēr pašlaik nav pamata prognozēt ievērojamus enerģijas cenu kāpumus. Jāņem vērā arī plānotās nodokļu izmaiņas.

Konkurences pastiprināšanās varētu veicināt cenu krišanos jomās, kur tās pārsniedz Eiropas Savienības vidējās, bet iedzīvotāju ienākumu līmenis nepieļaus strauju pieprasījumu pieaugumu, lēš FM speciālisti.

FM valsts sekretāre Sanita Bajāre arī atzina, ka cenu kāpumu ierobežo iedzīvotāju maksātspēja - tomātu cenu nevar noteikt divkārt augstāku, ja iedzīvotāji to nevar atļauties samaksāt. Vienlaikus gan tiek atzīts, ka atsevišķiem produktiem cenas kāpj. "Fokusējoties uz vienas vai otras preces vai pakalpojuma cenas izmaiņām, var pazaudēt cenu izmaiņu kopsakarības," norāda FM.

FM speciālisti atzina, ka inflācijas gaidas sabiedrībā ir augstas. "Vienīgais racionālais izskaidrojumus šādām bažām ir tas, ka daudzi iedzīvotāji var sastapties ar grūtībām, pārrēķinot cenas, kā arī paziņojumi no atsevišķiem ekonomikas aģentiem par viņu nodomiem paaugstināt cenas janvārī, kas izpaužas paaugstinātās inflācijas gaidās," norāda FM. Vienlaikus ministrijā norāda, ka iniciatīva patērētāju aizsardzībai samazina riskus nepamatotam cenu kāpumam precēm un pakalpojumiem eiro ieviešanas brīdī.

Kā ziņots, šogad novembrī gada griezumā tika novērota 0,4% deflācija. Savukārt pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,1%.

2012.gadā vidējā inflācija bija 2,3%.

Staburags.lv ARHĪVS

FM nākamgad cenu kāpumu prognozē 2,3% apmērā

Kategorijas