Uz copi dodas trīs paaudzes vienlaikus

2013. gada 10. decembris 00:01

282

Zigmārs Vērdiņš no Kokneses novada Bormaņiem makšķerē kopš bērnības. Gan viņa tēvs, gan vectēvs ar makšķeri labprāt laiku pavadījuši pie ūdeņiem. Uz copi kopā ar tēvu un vectēvu bieži dodas arī Zigmāra kunga dēls.
Tālu nav jābrauc
— Mums apkārt ir daudz interesantu vietu, kur makšķerēt, nemaz tālu nav jābrauc. Retais gan zina, bet skaistas līdakas var spiningot tepat Pērsē, — atklāj Vērdiņa kungs. — Var ķert pat pusotru kilogramu smagas līdakas, tikai jāzina, tieši kuros atvaros viņas mīt. Zivis iepeld no Daugavas visai augstu pret straumi. Savlaik Pērsē bija vairāki dzirnavu aizsprosti, kas kavēja zivju migrāciju. Tagad dambju nav, un zivis var brīvi peldēt.
Mazo spēkstaciju ierīkošana, kas notiek daudzās upēs, rada lielu postu. Piemēram, Ogres upē augšpus mazās hidroelektrostacijas ir ļoti daudz zemmēra līdaciņu. Viņas apēdušas vairumu balto zivju un lielākas vairs neaug. Savukārt makšķernieks šīs līdakas mazā garuma dēļ lomā paturēt nedrīkst. Līdzīga situācija ir arī citās mazajās upēs un ne tikai ar līdakām, bet arī tām zivju sugām, kuras migrē lielākos attālumos. Zivju ceļš kaut cik darbojas vien Aiviekstes HES. Pats esmu redzējis, kad braucu copēt vēdzeles. Arī Ķeguma HES tāds ir, bet, cik labi darbojas, nav zināms. Nepatīk arī tas, ka daudzi makšķernieki copes vietā izmet atkritumus — iebarošanas ēsmas pakas, tukšas skārdenes un pudeles. Citi, kas atbrauc pēc tam, jūtas ļoti nepatīkami.
Sāk ar brekšiem un asariem
Manas iecienītākās makšķerēšanas vietas ir Daugava, Pērse un Lobes ezers. Pavasaris, protams, sākas ar brekšu lomiem Daugavā. Viņi labi ķeras iepretim Rīteru pļavām. Var vilkt ap kilogramu svarā. Parasti braucam trijatā — mans tēvs, es un dēls.
Uz Pērsi vienmēr braucu atklāt zandartu sezonu 1. jūnijā. Šīs zivis ķeru ar gruntsmakšķeri. Savukārt, kad ūdens iesilst, Lobes ezerā velku līņus. Veiksmīgā dienā pusotru līdz divus kilogramus smagus līņus var vilkt vienu pēc otra. Kad nokūpinu, gluži vai kūst uz mēles. Vienīgi iebarošanas ēsmu gan nedrīkst žēlot. Citādi var palikt bešā.
Vasarā aizrauj ne tikai līdaku, bet arī asaru spiningošana. Esmu iemanījies piesiet divus asaru māneklīšus tā, ka ķeras uz abiem. Asari ir rijīgi un arī skaudīgi. Ja viens paķēris ēsmu, arī otrs metas uzbrukumā. Līdakas bieži ķeru, ēsmai izmantojot dzīvu zivtiņu.
Gaida ledu
Katru gadu ar nepacietību gaidu ziemas sākumu — man ļoti patīk zemledus makšķerēšana. Ir bijušas reizes, kad uz pirmā ledus esmu gājis ar dēlīšiem, lai tas neielūztu. Svarīgākā tomēr ir paša drošība. Strādāju Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un zinu, cik bēdīgas sekas mēdz būt pārlieku pārgalvīgajiem. Zemledus makšķerēšanu man ierādīja tēvs, vēl kolhozu laikos paņēma līdzi uz sacensībām. Mācījos 3. klasē. Man teju vienīgajam ķērās. Pirksti bija tā nosaluši, ka negribējās zivi pat rokā ņemt. Kad zivs piekodās, vadāju viņu pa āliņģi, kamēr pati atbrīvojās no āķa. Tad gadus trīs uz ledus nekāpu. Tēvocis mani tomēr pierunāja izmēģināt ziemas copi Lobes ezerā. Iepatikās, un es neizlaidu nevienu sestdienu, svētdienu. Tagad gan tik bieži uz copi nevar skriet — jāgādā par ģimeni. Taču vismaz reizi nedēļā makšķerēšanai laiku atlicinu. Turklāt mums garšo zivis. Arī gadu ir daudz, katram pa zivtiņai jāiedod.
Lielākās noraujas
Līdz šim lielākā zivs, kādu esmu noķēris, ir 7,1 kilogramu smaga līdaka. Viņu izvilku Lobes ezerā ziemā. Te lielākās zivis ķeras tieši šajā gadalaikā. Pagājušajā ziemā palīdzēju paziņam izvilkt 12 kilogramu smagu līdaku. Pašam brīdi iepriekš kāda ļoti liela zivs pārkoda pavadiņu...
Man Daugavā zivs ir pat pārlauzusi makšķeres kātu. Sēdējām upes krastā ar gruntenēm. Ap pusnakti ievēroju kādu cilvēku, kurš peldot vilka aiz sevis laivu. Iespējams, kāds sportists trenējās. Viņš pārpeldēja auklai, un tūlīt sekoja cope. Nodomāju, ka peldētājs auklu aizķēris, tāpēc nepiecirtu. Kad viņš jau bija gabalā, piecirtu. Šķita, ka āķis aizķēries. Pēc pāris minūtēm sekoja stiprs rāviens — tāds, ka aukla pārtrūka. Nākamajā dienā atkal biju tajā pašā vietā. Atkal cope. Pievilku zivi jau pie paša krasta, kad pārlūza kāts. Aukla atslāba, un zivs aizpeldēja. Domāju — abas reizes cīnījos ar lielu samu. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Uz copi dodas trīs paaudzes vienlaikus

Kategorijas