“Simtlatnieku” programmas 2015. gadā vairs nebūs

2013. gada 10. decembris 00:01

498

“Simtlatnieku” programmas 2015. gadā vairs nebūs

Labklājības ministrijā reģionālo mediju pārstāvji tikās ar tās padotības iestāžu vadītājiem, kurā viņi informēja par aktualitātēm savā jomā.
Nodarbinātība
turpina pieaugt
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne stāstīja par situāciju Latvijas darba tirgū un darbības prioritātēm. Viņa informēja, ka nodarbinātība turpina pieaugt. NVA 2008. gadā bija reģistrēti 76,4 tūkstoši bezdarbnieku, 2009. gadā — 179 tūkstoši, 2012. gadā — 104 tūkstoši, šīgada oktobrī — 89,6 tūkstoši.
2008. gadā vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija nodarbināti 62% iedzīvotāju, 2010. gadā — 52%, 2011. gadā — 54% un šīgada trešajā ceturksnī — 59%. Visvairāk cilvēku darbu atraduši būvniecībā, veselības un sociālās aprūpes nozarē, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā.
Viszemākais bezdarba līmenis ir Austrijā (4,9%), Vācijā (5,2%) un Luksemburgā (5,9%). Latvijā tas ir 11,3%, tad ir Lietuva (11,9%), Itālija (12,5%) un citas valstis, bet vislielākais bezdarbs ir Grieķijā (27,6%), Spānijā (26,6%) un Kiprā (17,1%).
“Ja salīdzinām ar 2010. gada oktobri, redzam, ka ir palielinājies to bezdarbnieku skaits, kuriem ir 50 gadu un vairāk, savukārt samazinājies gados jaunāku bezdarbnieku skaits,” sacīja Inese Kalvāne. “Analizējot datus, cik ātri cilvēki atrod darbu, esam secinājuši, ka 48,1% bezdarbnieku to atrod sešu mēnešu laikā, tas ir ātrāk nekā 2009. un 2010. gadā. Saglabājusies tendence, ka grūti atrast darbu bezdarbniekiem ar vidējo un vidējo profesionālo izglītību, un ir palielinājies bezdarbnieku ar augstāko izglītību skaits. Tas ir saistīts ar to, ka augstskolu beidzēji, uzreiz nevarēdami atrast darbu, reģistrējas NVA un tad dodas darba meklējumos. Šogad reģionālās mobilitātes pabalstu pasākumos, kad noteiktu laiku var saņemt naudu nokļūšanai darbā, ir izmantojuši 160 cilvēku. No 64 personām, kuras beigušas piedalīties šajā pasākumā, 59 turpina strādāt pie darba devēja.”
Pieprasītāko TOP 10
NVA mājaslapā publicētās vispieprasītākās profesijas ir šādas: transportlīdzekļu vadītāji, atslēdznieki, pārdevēji, metinātāji, strādnieki, tajā skaitā palīgstrādnieki un remontstrādnieki, celtniecības speciālisti, šuvēji, pavāri, kasieri un pasta darbinieki.
NVA nākamgad turpinās strādāt ar ilgstošajiem bezdarbniekiem, īpaši ar tiem, kuriem ir 50 un vairāk gadu. Būs pasākumi gan cilvēkiem ar darba pieredzi, gan jauniešiem, īpaši tādiem, kuriem nav pietiekamas izglītības, lai viņi iesaistītos darba tirgū.
NVA nākamgad izvērtēs filiāļu tīkla darbību, lai pilnveidotu darbu. Nopietni būs jāgatavojas 2014. — 2020. gada struktūrfondu līdzekļu plānošanas perioda projektu sākšanai.
Šogad tika veikta pašvaldību aptauja, un 72% respondentu sabiedriskajos darbos iesaistīto programmu vērtē kā labu, jo ir sakoptas pašvaldību teritorijas, kam no budžeta līdzekļu pietrūktu. 2014. gadā šī programma darbosies samazinātā apjomā, bet 2015. gadā tādas vairs nebūs.
Konfliktus cenšas noslēpt
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Laila Rieksta — Riekstiņa, runājot par vardarbību un konfliktu risināšanu izglītības iestādēs, pieminēja arī gadījumu Jaunjelgavas vidusskolā. Viņa sacīja, ka visbiežāk konstatētie pārkāpumi izglītības iestādēs ir vienaudžu savstarpējā emocionālā un fiziskā vardarbība, taču skolotāji neiesaistās bērnu problēmu risināšanā, bet cenšas visus nesmukumus noslēpt, lai neviens ārpus skolas sienām par to neuzzinātu. Bieži vien skolās konfliktsituāciju risināšanā izmanto nepedagoģiskas metodes. Pārkāpums ir arī tas, ka nav pieprasītas Soda reģistra izziņas par darbinieku iespējamo sodāmību.
Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111 izmanto ļoti daudz bērnu un pieaugušo, tajā skaitā vecāki, lai lūgtu palīdzību bērnu konfliktu risināšanā. Šīgada deviņos mēnešos atbildēts 67 182 zvaniem, sniegtas 8456 psiholoģiskās konsultācijas, 7364 gadījumos psiholoģiskā palīdzība sniegta bērniem, bet 1047 gadījumos — pieaugušajiem, tajā skaitā bērnu vecākiem, radiniekiem, skolotājiem, kaimiņiem. Bērni runā par attiecībām, vardarbību ģimenē, izglītības iestādē, draugu, partneru vidū, par seksualitāti, higiēnas problēmām, atkarību, interneta drošību, krīzes situācijām, zaudējumiem, emocionālām un veselības problēmām. Pēc psiholoģiskā atbalsta visvairāk vēršas meitenes (54%). Visbiežāk zvana bērni vecumā no septiņiem līdz 15 gadiem (44%). 93% zvanītāju runā latviski, bet 7% — krieviski.
“Maximas” traģisko notikumu dēļ zvanu skaits ir palielinājies, daudziem vajag mierinājumu. Ir bērni, kuri piedzīvojuši kaut ko līdzīgu, un notikums atsaucis atmiņā pārdzīvoto. Tādēļ nolemts, ka līdz decembra beigām tālrunis zvaniem atbildēs visu diennakti.
Pašlaik maiņās strādā deviņi konsultanti. Tomēr ne visi, lai arī viņiem ir atbilstoša izglītība, var un spēj šo darbu veikt. Bieži vien bērni zvana, lai darbinieku paķircinātu, tomēr tas ir jāuztver kā sava veida situācijas izpēte — ne vienmēr bērni uzreiz uzticas, vispirms pārbauda, kas un kā ar viņiem runā. Sarunu ierakstus inspekcijas vadība noklausās, lai izvērtētu konsultantu profesionālo darbību.
Mazdēlu audzina
vecmāmiņa

Laila Rieksta — Riekstiņa kā piemēru nosauca vienu gadījumu — inspekcija uzklausīja zvanu, ka 3. klases skolēns regulāri traucē mācību procesu, stundas laikā staigā pa klasi, rāpo, sit gan klasesbiedriem, gan skolotājai. Izrādījās, ka bērnu uz skolu ved un par bērnu interesējas tikai vecmāmiņa, taču viņa noliedz mazbērna uzvedības problēmas, bērna klātbūtnē attaisno viņa nepieņemamo rīcību, kritizē skolotājus par neprofesionalitāti, ignorē jebkādas skolas rekomendācijas, bet uz jautājumu par bērna vecākiem atbild, ka tā nav skolas darīšana, par mazdēlu ir atbildīga viņa.
Iesaistās kustībā “Draudzīga skola”
“Lai pilnveidotu skolas psihosociālo vidi, attiecības starp bērniem, vecākiem, skolotājiem un skolas administrāciju, kopš 2010. gada sākuma kustībā “Draudzīga skola” ir iesaistījušās 168 skolas no visas Latvijas, tajā skaitā visaktīvākās ir Latgales izglītības iestādes,” informēja inspekcijas vadītāja. “Katru gadu notiek kustības “Draudzīga skola” konference, kurā var uzzināt jaunāko un aktuālāko informāciju, izteikt savu viedokli. Notiek semināri skolotājiem, skolu atbalsta personālam, skolotāji var saņemt metodiskos materiālus, sa-
vukārt skolēni piedalās radošajās darbnīcās skolēniem par konfliktsituāciju risināšanu, filmu un eseju konkursā. Notiek arī konkursi skolotājiem par labāko klases audzināšanas stundu.”
Palielina inspektoru skaitu

Valsts darba inspekcijas (VDI) šīgada prioritātes bija divas — samazināt nereģistrēto nodarbinātību, darbā notikušo letālo un smago nelaimes gadījumu skaitu. Inspekcijas direktors Renārs Lūsis informēja, ka šogad visā valstī darbavietās notikušas sešas tematiskās pārbaudes: kokapstrādes un mežizstrādes, būvniecības, metālapstrā-
des un transporta nozarē, kā arī pārbaudīti uzņēmumi, kuru struktūrvienības vai iekārtas iepriekšējā gada laikā tika apturētas vai izdots brīdinājums par apturēšanu. Līdz decembra sākumam valstī izmeklēts 15 letālu (pērn 11 mēnešos — 33), 174 smagi (200) un 1195 viegli (1175) nelaimes gadījumi darbā. Kā redzam pēc skaitļiem, letālo un smago nelaimes gadījumu skaits ir samazinājies, bet ir vairāk gadījumu, kuros gūti viegli miesas bojājumi.
Kāda ir situācija bijušajā Aizkraukles rajonā? Inspekcijas pārstāvis Aivis Vincevs “Staburagu” informē, ka Aizkraukles reģionā 11 mēnešos izmeklēti pieci smagi (pērn — viens) un 11 vieglu (13) nelaimes gadījumu darbā, ne šogad, ne pērn letālu gadījumu nebija.
Valstī šogad līdz decembrim konstatēts 1730 (pērn — 2976) bez darba līguma strādājošu personu, bet Aizkraukles pusē — 18 (29).
“Par nelaimes gadījumiem darbā mums ziņo slimnīcas, taču dažkārt darbinieks un citi strādājošie savu darba devēju “piesedz”, piemēram, cilvēkam ir norauti četri pirksti, bet viņš apgalvo, ka tas ir noticis mājās,” teica Renārs Lūsis. “Mēs vēlētos veikt vairāk preventīvu pārbaužu, lai šādi nelaimes gadījumi nenotiktu.”
VDI strādā 180 darbinieku, no viņiem ir 120 inspektoru. Agrāk viņu skaits bija mazāks — šogad inspektoru skaits ir palielināts par 22. Aizkraukles reģiona novadus apkalpo Ogres sektora darbinieki.
Nākamgad tematiskās pārbaudes turpinās, tās veiks arī lauksaimniecībā. “Mums bieži vien pārmet, ka mēs pārbaudām lauksaimniecībā strādājošo nodarbinātību, vai tā ir legāla, jo strādnieki bez darba līguma jau tā saņem mazu atalgojumu. Bet cilvēkiem ir jāapzinās, cik viņi ir neaizsargāti, strādājot bez līguma. Ja tiek izmantota tehnika, risks var rasties gan viņu veselībai, gan dzīvībai,” teica Renārs Lūsis. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

“Simtlatnieku” programmas 2015. gadā vairs nebūs

Kategorijas