Aizkraukles novadā plāno reorganizēt izglītības iestādes

2013. gada 10. decembris 00:01

963

Aizkraukles novadā plāno reorganizēt izglītības iestādes

Aizkraukles novada domes izveidotā vispārizglītojošo mācību iestāžu attīstības stratēģijas darba grupa, domājot par skolu optimizāciju, ir iepazinusi situāciju visās izglītības iestādēs. Ja deputāti tā izlems, pilsētas sākumskola rūpniecisko zonu atstās un no nākamā gada 1. septembra darbu sāks citur. Kur? Optimālā vieta vēl tiek meklēta. Darba grupas atzinumus deputāti uzklausīs janvāra, bet galīgo lēmumu pieņems februāra domes sēdē.
Sasteigt nevēlas
Darba grupu izveidoja pirms trijiem mēnešiem, un tajā deputātes Zanes Romanovas vadībā strādā Izglītības pārvaldes vadītāja Astra Siliņa, speciāliste Staņislava Krieva, deputāts Jānis Belickis, novada attīstības plānotāja Ilona Kāgane, 1. vidusskolas direktore Ira Bakuļina, pilsētas sākumskolas direktore Ilga Kravale un novada ģimnāzijas direktors Aldis Labinskis. Visās sarunās ar skolu administrāciju, kolektīviem, vecāku padomes pārstāvjiem ir piedalījies arī novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums.
“Daudzi vēlas, lai lēmums tiktu pieņemts ātrāk, tomēr tas ir ļoti svarīgs jautājums, un mēs to negribam sasteigt,” saka Zane Romanova. “Mēs meklējam labāko risinājumu, lai uzlabotu skolu vidi, nevis reformējot to padarītu sliktāku. Pirmām kārtām ir jādomā par bērniem, viņu labsajūtu. Uzklausām arī vecākus, kuru viedokli pārstāv vecāku padome. Jebkurš mums var izteikt savus priekšlikumus.”
“Mēs vispirms gribam septiņreiz nomērīt un tikai pēc tam griezt, jo tas ir ļoti atbildīgs lēmums,” saka Leons Līdums.
Jo mazāk audzēkņu, jo lielākas izmaksas
Leons Līdums: “Ir jāatceras, ka pirms 20 gadiem toreizējā Aizkraukles 2. vidusskolā mācības bija divās maiņās, tas neveicināja mācību kvalitāti, tādēļ, pielāgojot telpas, Rūpniecības ielā tika izveidota pilsētas sākumskola. Sākumā tajā mācījās skolēni no 1. līdz 4. kasei, vēlāk arī no 5. līdz 6. klasei. Skolēnu skaits 1. vidusskolā un ģimnāzijā ir samazinājies — jo mazāk audzēkņu, jo lielākas izmaksas vienam bērnam. 1. septembrī novada ģimnāzijā mācījās 302 skolēni jeb 36% no visu triju skolu audzēkņu skaita, 1. vidusskolā — 175 (21%), pilsētas sākumskolā — 358 (43%). Nākamgad pilsētas sākumskolā mācīsies ap 380 audzēkņu — par vienu klasi vairāk, būs četras 1. klases. 1. vidusskolā izmaksas vienam bērnam ir divreiz lielākas nekā pilsētas sākumskolā. Ja mēs pilsētas sākumskolu pārvietotu uz citām telpām, gadā varētu ietaupīt no 50 līdz 70 tūkstošiem latu, kas nav mazsvarīgi budžetam. Turklāt no 2015. gada pašvaldībai ir jāpārņem Aizkraukles profesionālā vidusskola. Svarīgi arī tas, ka Ministru kabinets gatavojas pieņemt noteikumus klašu piepildījumam vidusskolās — plānots, ka klasē vajadzēs būt vismaz 22 — 24 skolēniem, bet pašlaik nav zināms, vai nākamgad 1. vidusskolā varēs nokomplektēt 10. klasi. Šobrīd
1. vidusskolas 10. klasē ir deviņi audzēkņi, 12. klasē — astoņi. Pēc pašreizējām prognozēm, audzēkņu mazā skaita dēļ nākotnē vidusskolas klašu šajā izglītības iestādē nebūs. Svarīgs ir arī apkārtējās vides faktors. Uzņēmums “Jeld — Wen” nākamgad Rūpniecības ielā plāno ražošanu paplašināt, netālu no sākumskolas cels šķeldas katlumāju, palielināsies transportlīdzekļu plūsma un pasliktināsies apkārtējā vide un drošība. Vecāki man bieži ir atgādinājuši, ka beidzot vajadzētu sākumskolu no rūpnieciskās zonas pārvietot citur.”
Pašlaik trīs varianti
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji domā, ka ideālais variants būtu, ja vienā skolā mācītos gan latviešu, gan mazākumtautību audzēkņi no 1. līdz 4. klasei, bet otrā skolā — 5. — 12. klases audzēkņi. Izglītības pārvaldes vadītāja Astra Siliņa teic, ka 1. vidusskola ir celta 300 skolēniem, bet ģimnāzija — 600. Tomēr agrāk ģimnāzijā daudz kā nebija, piemēram, datorklašu un mediju centra. Ja
1. vidusskolā mācītos abu plūsmu 1. — 4. klases audzēkņi, viņu skaits būtu ap 300. Ja abu plūsmu 5. — 12. klases skolēni mācītos ģimnāzijā, skolēnu skaits būtu ap 540, un mācības noritētu diezgan “saspiesti”.
Otrais variants — ja visi 1. vidusskolas audzēkņi pārceltos uz ģimnāziju, tajā būtu ap 480 skolēnu, un viss sākumskolas 380 skolēnu lielais kolektīvs tad varētu mācīties 1. vidusskolā. Šo variantu pilsētas sākumskolas skolotāji atbalsta visvairāk.
Trešais variants — 1. vidusskolas kolektīvs paliek pašreizējās telpās, un turp pārceļas sākumskolas 1. — 4. klases bērni, tad kopējais audzēkņu skaits būtu 450 — tas būtu pārāk daudz. Jāņem vērā arī tas, ka gan mazākumtautību, gan latviešu skolā ir bērni, kuriem vajag atsevišķas telpas iekļaujošajai izglītībai, kā arī atsevišķas telpas mācību priekšmetu kabinetiem.
Uzaicina
laikraksta pārstāvi
Par pārmaiņām īpaši uztraukts ir 1. vidusskolas kolektīvs, un tikšanās ar darba grupas un novada domes pārstāvjiem bija diezgan vētraina. Lai publiski aizstāvētu savas intereses, uz skolu bija uzaicināts pat laikraksta “Vesti Segodņa” pārstāvis. Skolas direktore Ira Bakuļina uzsver, ka krievu skolēniem ir vajadzīga sava vide, kur skan krievu valoda. Skolai ir jau 50 gadu, savas tradīcijas, taču absolventiem vairs nebūs pat, kur tikties. “Pilsētas sākumskolas skolotāji vēlas strādāt sakārtotā vidē, bet arī mēs daudzus gadus esam strādājuši ne īpaši pievilcīgā vidē, esam to uzlabojuši   desmit gadu laikā, bet pēdējos divos gados ir veikts pamatīgāks remonts,” viņa saka. “Mūsu skolēni labi apgūst latviešu valodu, būdami savā vidē, un sekmīgi mācās latviešu augstskolās, tajā skaitā budžeta grupās,” argumentē direktore, dzirdot iebildumu, ka krievu skolēni labāk integrēsies un apgūs latviešu valodu, mācoties ģimnāzijas telpās līdzās latviešu skolēniem.
Izvērtēs ēkas drošību
Aizkraukles 1. vidusskolas skolas padomes pārstāves Diāna Moreva un Oksana Koļesņikova uzskata, ka skolēnus nevajadzētu skaitliski sadalīt, jāņem vērā viņu domas, jūtas, emocijas. Viņas uzskata, ka novada ģimnāzijā varētu mācīties viss sākumskolas kolektīvs, ja izmantotu visas ģimnāzijas telpas, kas paredzētas 600 vai vairāk bērniem. “Līdzekļus, ko dome ieekonomēs, reorganizējot sākumskolu, varētu ieguldīt ģimnāzijas telpu piebūvei vai paplašināšanai, lai bērniem radītu labvēlīgākus apstākļus mācībām. Vēl varētu izveidot vienu latviešu plūsmu 1. — 6. klases skolēniem 1. vidusskolā, līdz ar to vecākiem būtu izvēle, kurā skolā bērns mācītos. Mēs uzskatām, ka bērnu vecāku viedoklis šajā jautājumā ir ļoti būtisks. Mazākumtautību skolai ir vajadzīga sava vide, skolotājiem jāīsteno izglītības programmas vienā ēkā, nevis dalīti, kā tas būtu tad, ja veidotu divas divu plūsmu skolas. Tāpat arī ģimnāzijas bērniem ir vajadzīga sava vide un tradīcijas,” viņas pamato.
Leons Līdums gan teic, ka būtu ideāli, ja sākumskolas kolektīvu varētu ietilpināt ģimnāzijā, taču tas nav iespējams, šāds variants neatbilst reālajai telpu ietilpībai.
“Ja 1. vidusskolā mācītos abu plūsmu 1. — 4. klases skolēni vai arī ja ēku izmantotu tikai pilsētas sākumskolas audzēkņi, arī tad skolēnu skaits būtu lielāks, nekā pieļauj ēkas ietilpība,” uzskata abas skolas padomes pārstāves. “Pašlaik ēkas otrajā un trešajā stāvā drošības dēļ nedrīkst rīkot pasākumus, kuros skolēni varētu dejot, lēkāt, jo kādreiz bija plānots veikt ēkas ekspertīzi, taču līdzekļu trūkuma dēļ tā nav veikta. Ja būs par 300 vairāk skolēnu, vai nebūs apdraudēti mūsu Aizkraukles novada bērni? Skolai taču ir jau 50 gadu! Pašreiz visi piedāvātie skolu reorganizāciju modeļi pārsniedz Aizkraukles 1. vidusskolā pieļaujamo bērnu skaitu, kas ir 300.”
Leons Līdums informē, ka būvvaldei ir uzdots novērtēt ēkas drošību.
Racionālie apsvērumi emocijām nepakļaujas
Ko par to domā strīdā neiesaistīta persona — Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskolas direktors Andris Antāns? “Kādreiz ģimnāzijā bija pat sešas, septiņas paralēlklases, “draudēja” trīs maiņas, tādēļ sākumskolas iekārtošana rūpnieciskajā zonā bija pagaidu variants, taču skolēniem tur nav pie-
mērota vide. Runājot par 1. vidus-
skolu — racionālie apsvērumi nepakļaujas emocionālajiem, neviens nevēlas atstāt savu gadiem ilgi veidoto “ligzdu”, tā tas ir arī šajā gadījumā, un to vajadzētu ņemt vērā,” viņš saka. “Dzīvē viss ir citādi, nekā rēķinot uz papīra. Kādreiz bija iecere pārvietot vakarskolu uz
1. vidusskolu, taču arī mēs nevēlējāmies atstāt savas telpas.”
Vēl diskutēs
Pilsētas sākumskolas skolotāji teic, ka, daudzus gadus strādādami nepiemērotās telpās, ir pelnījuši labākus apstākļus. Skolas vadība uzsver, ka kolektīvs ir ļoti daudz paveicis, lai sākumskolu iekārtotu Rūpniecības ielas ēkā, pie tās ir pierasts, un klašu telpu pietiek, ir plaša garderobe, ēdnīca un sarīkojumu zāle. Trūkums ir nelielā sporta zāle, nav atbilstoša sporta laukuma, kā arī rūpnieciskās zonas uzņēmumu dēļ, mainoties vēja virzienam, brīžiem gaiss nav svaigs. Ja viss kolektīvs pārceltos uz 1. vidusskolas telpām, tur būtu jāizveido daudz lielāka garderobe, jo pašreizējā ir pārāk maza. 1. vidusskolā sarīkojumu zāle ir apvienota ar ēdnīcas telpām, arī tas ir trūkums.
Leons Līdums gan teic, ka, ņemot aizdevumu, pasākumu zāli varētu uzcelt. “Mēs iegūsim skaistu apkārtējo vidi ar stadionu, skatu uz Daugavu, taču vai tādas būs arī telpas?” ir neziņā skolotāji. Komisija atzīst, ka telpas ir izremontētas un labi koptas.
Līdz tiks pieņemts galīgais lēmums, būs vēl lielas diskusijas — 1. vidusskolas pārstāvji gatavojas domei iesniegt protesta vēstuli, jo viņi savas skolas telpas pamest nevēlas. Savu viedokli iesniegumā domei gatavojas paust arī pilsētas sākumskolas kolektīvs.
Kas notiks ar pilsētas sākumskolas ēku, ja skolas tur nebūs? Leons Līdums teic, ka piedāvās to potenciālajiem investoriem, iesaistot arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.
“Komisija cer, ka pārmaiņās iesaistītie atcerēsies galveno — kopējais uzdevums ir uzlabot mācību vidi mūsu novada bērniem,” saka Zane Romanova. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Aizkraukles novadā plāno reorganizēt izglītības iestādes

Kategorijas