Katrā produktā ieliek sirds siltumu

2013. gada 10. decembris 00:01

338

Sagaidīta jau otrā Advente, un tuvojas Ziemas-
svētki. Šoreiz gan ar citādām izjūtām nekā iepriekšējos gadus. Pirms šiem svētkiem, tāpat kā citās konditorejās, arī “Zemītēs” atgriežamies pie pārbaudītām vērtībām — ražojam piparkūku mīklu un cepam vairāku veidu šo gardo cepumu. Piparkūku mīklu var gatavot jau divus mēnešus pirms Ziemassvētkiem. Jo vairāk tā nobriedusi, jo garša izteiktāka. Nekādu īpašu noslēpumu tās gatavošanā nav — viss ģeniālais rodams vienkāršībā. Mums ir arī sava recepte, kuru, tāpat kā pārējie uzņēmumi, citiem gan neatklājam. Katrs cepējs jau arī cenšas to padarīt īpašu ar savu “rozīnīti”, bet nekādas mākslīgās piedevas savai produkcijai nepievienojam. Mūsu īpašais piedāvājums šogad ir piparkūku pīrāgs — Ziemassvētku kūka.

Šis, manuprāt, ir ļoti smagu pārbaudījumu un vērtību izvērtēšanas gads. Arī mūsu uzņēmumā tas tāds ir bijis. Pat esam domājuši par to, vai nepārtraukt ražošanu. Tas gan slikti ietekmētu Iršu pagastu, jo “Zemītes” ir viens no apkārtnes stabilākajiem uzņēmumiem — darbojas jau nepilnu 20 gadu. Tomēr esam apņēmības pilni turpināt strādāt, pilnveidoties, radīt jaunus produkcijas veidus, jo šajos ilgajos gados ražotnē ieguldīts ļoti daudz. Mūsu produkcija nopērkama ne tikai Aizkraukles, bet arī kaimiņu — Madonas, Jēkabpils, Ogres — novados, reizi nedēļā vedam to arī uz Rīgu.
Latvijā gan dominē veikalu ķēdes, kur mums kā nelielajiem ražotājiem ieeja praktiski liegta. Tāpēc mēs sūri cīnāmies par katru latu. Tāpēc produkcijai jābūt garšīgai un iecienītai. Esam pārliecinājušies, ka ikvienā izceptajā kārumā jāieliek daļiņa sirds, tad tas garšo un iepatīkas patērētājiem. Receptūrās jau lielu atšķirību nav, bet mūsu konditorejā ļoti būtisks ir cilvēciskais faktors. Produkti un recepte var būt vienādi, bet galarezultāts atšķiras, ja cepēja bijusi cita. Talantus ievēro arī pircēji. Katrs nevar būt konditors, un diploms te nav noteicošais.
Aizvadāmais gads noteikti atšķiras ar to, ka šobrīd apkārt nejūt svētku atmosfēru, jo notikumi, kas krājušies gada laikā, bijuši ļoti smagi. Ne tikai valstī, bet arī daudzās ģimenēs piedzīvoti grūti pārbaudījumi, kas ilgi nebūs aizmirstami, jo atstājuši sāpīgas pēdas. Arī pati vēl nevaru “pārslēgties” uz Ziemassvētku noskaņām. 21. novembra baismie notikumi Rīgā, veikalā “Maxima”, satricināja pat katru nomaļāko Latvijas stūrīti un joprojām emocionāli ietekmē. Tumšajos novakaros māju logos bieži var redzēt sveču gaismiņas. Šajā laikā tās, šķiet, ir ne tikai Ziemassvētku gaidās, bet arī traģēdijā bojāgājušo piemiņai. Lasot vai skatoties televīzijā par lielākām vai mazākām katastrofām pasaulē, man vienmēr bijusi drošības izjūta, ka Latvijā nekas tāds nevar notikt. Šoreiz izjūtas nebija patīkamas. Neviļus nākas secināt, ka stabilas un pastāvīgas dzīvē ir tikai pārmaiņas.
Šīs traģēdijas cēloņus meklēja arī astrologi. Viņi Latvijai šajā laikā nebija redzējuši neko draudošu. Tas vairāk bija apstākļu, neizdarību un nolaidības kopums, kas kā vadzis lūza, kad bija pilns. Šo situāciju neviļus gribas salīdzināt ar kuģi “Titāniks” — tā apkalpe arī nezināja, ka dodas savā pirmajā un vienīgajā reisā. Nedomāju, ka tāpēc tagad nevajag iet nevienā veikalā “Maxima”, kā šobrīd daudzi uzskata. Tas neko neatrisinās. Pagriežot muguru “Maximai”, cilvēks gan pamana mazākos tirgotājus. Tomēr uz to nevar cerēt.
Pēc katras šādas smagas situācijas svarīgākais būtu izdarīt secinājumus, ko darīt citādi un mainīt. Pagājušajā nedēļā “Maximas” vadība atvainojās par ēkā notikušo traģēdiju. Man gan šķiet, ka tā izvērtēja, kā traģēdija ietekmējusi apgrozījumu, tāpēc arī radās pazemība. Šobrīd atvainošanās, “atbildības uzņemšanās” kļuvuši gandrīz vai par modes vārdiem, bet tajā pašā laikā, manuprāt, tikai rada iespaidu, ka lietas labā kaut ko dara. Notiek pārbaudes būvobjektos, lielveikalos, veic mērījumus, bet vai pēc pāris nedēļām sarakstītos pārbaužu papīrus ar visiem parakstiem neliks malā? Ko tad apskates mainīs, ja izmantoti ne jau kvalitatīvākie celtniecības materiāli? Ievēroti iepirkuma konkursu nolikumi — izvēlēts lētākais celtniecības piedāvājums... Birokrātija kārtībā. Man nav uzticības tāda veida pārbaudēm, jo tas nav kvalitātes rādītājs.
Šo notikumu ēnā katram būtu jāizvērtē tieši savs darbs un jāsaprot — ja es to darīšu slikti, tad kādam tas var atnest nelaimi. Kamēr sirdsapziņa “gulēs”, tikmēr itin nekas nemainīsies.
Latvija dzīvo jauna premjera gaidās, jo šobrīd Valsts prezidents Andris Bērziņš vēl nav apstiprinājis nevienu kandidatūru. Arī premjera demisija bija šoks. Domāju, ka Valdim Dombrovskim nevajadzēja atkāpties, jo viņš bija darītājs un veica savu darbu godprātīgi. Viņš man šķita valsts stabilitātes garants. Tagad nevar atrast, kurš uzņemtos “peramā zēna” lomu, jo viens jau tāpat sistēmu nevarēs mainīt. Šobrīd neredzu citu piemērotu kandidatūru šim amatam. Bet es neesmu politiķe, tas ir tikai mans viedoklis.
Pagājušajā nedēļā Saeima atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz samazināt sociālās garantijas nākamajiem prezidentiem pēc viņu pilnvaru termiņa beigām. Viņiem palielinās pensiju, bet vairs nebūs jānodrošina valsts dzīvoklis, un arī automašīnas būs pieticīgākas. Domāju, ka prezidents ir tāds pats cilvēks kā pārējie valstī. Turklāt viņu atalgojums ir gana liels, lai spētu iekrāt arī nākotnei, samaksātu par cilvēka cienīgiem apstākļiem un dzīvotu, kur vēlas. Tās ekstras uz kopējā iedzīvotāju nabadzības fona ir pārāk liela greznība. Krīzes laikā, kad citiem pat nav, ko ēst, eksprezidentiem tūkstošiem latu vērti dzīvokļi un auto — tie ir nesaprātīgi izdevumi. Man šķiet, ka arī simts cilvēku Saeimā ir par daudz, jo ne visiem deputātiem ir tikpat erudīcijas un zināšanu, cik ambīciju.
Šobrīd Mēness ir augošā fāzē, tāpēc labvēlīgs jaunām idejām un darbu sākšanai. Labām lietām veiksmīgs laiks. Vajag uzdrošināties. Ar šādām domām šobrīd dzīvoju un novēlu to arī citiem.

Staburags.lv ARHĪVS

Katrā produktā ieliek sirds siltumu

Kategorijas