Staburags.lv ARHĪVS

Nervozais klusais laiks

Silvija Piļka

2013. gada 6. decembris 08:13

67
Nervozais klusais laiks

Ir klusais Adventes laiks, kad mierīgi vajadzētu nodoties apcerēm un gaidīt vienus no skaistākajiem svētkiem gadā, bet Latvijā valda pavisam citas noskaņas un emocijas. Vai vēl pirms divām nedēļām varējām paredzēt, ka gada nogalē būsim bez valdības? Ka laiku pirms Ziemassvētkiem aizvadīsim neziņā, kas būs rīt? Neko darīt — Valdis Dombrovskis ir aizgājis, un Valsts prezidentam jāmeklē viņa aizstājējs.

Visa šī nedēļa ir pagājusi, politiķiem, politologiem, visai sabiedrībai zīlējot, kādu uzvārdu Andris Bērziņš nosauks. Partiju un prezidenta konsultāciju pirmā kārta ir noslēgusies, un vienīgā partija, kura izvirzīja savus premjera kandidātus, bija “Vienotība”: aizsardzības ministru Arti Pabriku, Eiropas Parlamenta deputātu Krišjāni Kariņu un premjera padomnieku Intu Dālderi. Taču visus trīs kandidātus prezidents izbrāķēja, gan nemotivējot, kāpēc katrs no viņiem nav valdības vadītāja amatam piemērots. Izskanējusi ziņa, ka neoficiāli uzņemties premjeres pienākumus Bērziņa kungs piedāvājis Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, taču viņa atteikusies.  Ja viņa piekristu, Āboltiņas kundze būtu pirmā sieviete premjere Latvijas valsts vēsturē.  Pašā sākumā uzrunātais eirokomisārs Andris Piebalgs jau uzreiz atteicās, argumentējot: tagad kļūt par Ministru prezidentu — tas būtu neprāts!

Šobrīd visiem ir skaidrs — stūrēt valdību tikai desmit mēnešu līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām ir nepateicīgs darbs, bet kādam tas jādara. Gan tiešā tekstā, gan vāji slēpta ir politiķu vēlme labāk pastāvēt maliņā un paskatīties, kā “apdedzinās” kārtējais upuris, pašiem no šīs varas krīzes izejot neskartiem. Kaut vai Zaļo un Zemnieku savienība, kura paziņo, ka valdībā varbūt ies, bet ne tās vadībā, lai grožus atkal ņem tā pati “Vienotība”, kuras premjers atkāpies un kurai taču šis amats pienākas. Paši tikmēr sēdēs ratos un kritizēs, cik nemākulīgi kučieris stūrē. Diemžēl “Vienotības” kandidāti jau pirmajā piegājienā atstāti aizdurvē. Šoreiz iznācis kā tajā spēlē — divi par maz, trīs par daudz... Nav garantijas, ka tāpat nenotiks ar nākamo piedāvāto Dombrovska pēcteci.
 
Nav gan zināms, ko patiesībā plāno Valsts prezidents. Pēc viņa izteikumiem vienīgi saprotams, ka prezidents grib izvēlēties ne tikai premjeru, bet arī ministrus, lai viņi  būtu profesionāļi, pieredzējuši. Bet kur gan to pieredzi lai rod? Tad jau jāņem tie paši bijušie, jo dažos mēnešos līdz vēlēšanām var tikai iepazīties ar padotajiem, “papīrus” rūpīgi pārcilāt un valdības mājā degunu apsildīt. Saeima drīz dosies Ziemassvētku brīvdienās, visticamāk, jaunu valdību nesagaidījusi. Turpinās strādāt tā pati vecā. Varbūt tā pat ir pareizi, jo nākamo gadu  taču sāksim ar jaunu naudu, un kuram gan citam, ja ne premjeram Valdim Dombrovskim un finanšu ministram Andrim Vilkam, kuri vadījuši un virzījuši eiro ieviešanas procesu, būt klāt šajā nozīmīgajā brīdī.