Vēlamies būt Robini Hudi un Lāčplēši

2013. gada 15. novembris 08:40

Gandrīz puse jeb 45% iedzīvotāju uzskata, ka Latviju saulītē spētu izcelt gudrāki politiķi. Tāpat vairums iedzīvotāju ir pārliecināti, ka valsts patlaban virzās pēc principa “aizej tur, nezin kur” — liecina jaunākā “DNB Latvijas barometrs” pētījuma rezultāti.

Aptaujāto vidū gan nav bijis vienota viedokļa par to, kāda literārā darba nosaukums visprecīzāk raksturotu situāciju Latvijā. Respondenti salīdzinoši bieži nosaukuši “Akmeņaino ceļu” (10%), “Sūnu ciema zēnus” (8%), “Dibenā” (7%), “Nāves ēnā” (7%) un “Uz jauno krastu” (7%). Tikmēr visretāk aptaujātie uzskatījuši, ka situāciju Latvijā varētu raksturot “Ceļš uz panākumu virsotni” (1%) un “Bagātību sala” (1%).

Vaicāti, uz kurieni Latvija patlaban dodas, iedzīvotājiem atbildēs bijis salīdzinoši vienots viedoklis — gandrīz puse aptaujāto norādījuši, ka Latvija iet uz “aizej tur, nezin kur” (46%). Tikmēr nedaudz vairāk kā desmitā daļa aptaujāto atzinuši, ka Latvija dodas “ragaviņās uz mežu” (12%), “uz demokrātiskas Eiropas valsts situāciju” (11%) un “caur ērkšķiem uz zvaigznēm” (11%).

Lūdzot izvēlēties tēlu, kuram aptaujātie gribētu līdzināties, visbiežāk nosaukts Robins Huds (14%) un Lāčplēsis (13%). Nedaudz retāk norādīta arī Pelnrušķīte (9%), Runcis Leopolds (8%), Sprīdītis (6%), Ostaps Benders (6%) u. c.

Atbildes atklāj iedzīvotāju skatījumu par pašreizējo situāciju valstī. Šķiet, ka viens laikmets jau beidzies, pagājis un vairs neatgriezīsies, bet jauns vēl nav sācies. Tāpēc rodas sajūta, ka patlaban esam bezmērķīgi un nesaprotami iestrēguši laikā un telpā.

Gribas ticēt, ka varbūt kaut kur ir arī Laimes lācis, kas atnāks, visus apčubinās, sakārtos, un pašiem nekas nebūs jādara. Visu izdarīs politiķi, Eiropas Savienība, Starptautiskais valūtas fonds vai vēl kāds. Varam pasmaidīt vai pat pasmieties par atbildēm uz aptaujas jautājumiem, bet, nenoliedzami, valsts mainīsies tikai tad, kad mainīsies sabiedrība. Pesimisms, nolemtība un neticība labākai dzīvei mīt daudzos cilvēkos, tāpat kā ironija. Bet politika un politiķi, vēlamies mēs to vai nē, ir sabiedrības spogulis, un mēs tajā skatāmies nu jau vairāk kā divdesmit gadu. Sapņot — tas taču nav kaitīgi, varam būt gan Robini Hudi, gan Lāčplēši vai Laimes lāči, bet, kamēr paši neko nedarīsim, nekas nemainīsies.

Politiķi pašlaik nespēj iecelt mūs saulītē, bet pabīdīt malā ēnas plīvuru, kas joprojām plešas virs Latvijas, gan var. Un tad saulīte pati spīdēs un nevajadzēs Latviju nekur celt.

Staburags.lv ARHĪVS

Vēlamies būt Robini Hudi un Lāčplēši

Kategorijas