Staburags.lv ARHĪVS

Pļaviņu luteriskajai draudzei jauns mācītājs

Sandra Pumpure

2011. gada 15. oktobris 12:52

1290
Pļaviņu luteriskajai draudzei jauns mācītājs

Pļaviņu Sv. Pētera evaņģēliski luterisko draudzi sācis vadīt mācītājs Haralds Biete no Rīgas. Viņš darbosies arī Gostiņu draudzē.

Pirms jaunā darba sākšanas Haraldu Bieti mācītāja amatā ordinēja Daugavpils M. Lutera katedrālē. Pļaviņu Sv. Pētera un Gostiņu draudzē svinīgajā dievkalpojumā amatā viņu ievadīja Daugavpils diacēzes bīskaps Einārs Alpe.
Iespējas attīstīties
Jau vairāk kā mēnesi Haralds Biete regulāri mēro ceļu no Rīgas līdz Pļaviņām, nomainot šajā amatā Lutera akadēmijas Pastorālās nodaļas studentu Aigistu Pinku, kurš līdz šim vadīja dievkalpojumus. Mācītājs Haralds Biete stāsta, ka iepriekš viņam nav bijis saistības ar Pļaviņām, bet tagad iejuties jaunajos pienākumos, un cilvēki viņam aktīvi palīdz. Šobrīd Pļaviņu Sv. Pētera evaņģēliski luteriskajā draudzē ir vairāk nekā 40 cilvēku. Dievkalpojumi notiek svētdienās pulksten 11.
— Pamazām atsākam aktivitātes, kas savulaik bijušas draudzē. Atkal darbojas svētdienas skola bērniem, notiek arī Bībeles stundas un katehēzes mācības. Darbs tikai jāattīsta, un, ja nepieciešams, esmu gatavs iesaistīties arī pilsētas dzīvē, — stāsta mācītājs.
Līdz šim Haralds Biete kalpojis Rīgas Jēzus un Rīgas Sv. Pāvila draudzē. Viņš stāsta, ka tās ir atšķirīgas, un tas tikai pierādot, cik lielas ir draudzes iespējas attīstīties arī Pļaviņās.
Maina profesiju
Mācītājs Haralds Biete ir rīdzinieks jau ceturtajā paaudzē. Pēc vidusskolas beigšanas viņš studējis Rīgas Politehniskajā institūtā, Ķīmijas tehnoloģijas fakultātē, bet vēlāk neklātienē beidzis Lauksaimniecības tehnikumu, apgūstot zootehniķa specialitāti. Mācītājs atzīst, ka profesijas izvēli pārsvarā noteikusi lielā interese par kinoloģiju, kurai viņš pievērsies jau no zēna gadiem. Jautāts, kā rīdzinieku spēja aizraut šī joma, Haralds Biete smaidot atzīst, ka tā nekad nav bijusi sveša, jo bērnībā vasaras bieži pavadījis laukos, kur bijuši ne tikai suņi, bet arī citi mājdzīvnieki.
— Tieši darbojoties ar suņiem, sapratu, ka nepieciešama vēl kāda pamatīgāka izglītība, tāpēc apguvu zootehniķa specialitāti. Esmu pārliecinājies, ka suns ir īpaša Dieva radība, jo grūti iedomāties vēl kādu dzīvnieku, kurš mums veltītu tādu beznosacījumu mīlestību. Suns pieķeras cilvēkam pat neatkarīgi no tā, kā saimnieks izturas pret viņu. Kinologa darbu pa retam turpinu darīt, bet strādāju  lielākoties nevis ar dzīvniekiem, bet mācu cilvēkus — suņu saimniekus. Tas viss sākumā varbūt neapzināti, bet vēlāk jau apzināti vedināja pievērsties kam augstākam. Sapratu, ka dzīvē jābūt stabilākam pamatam, — stāsta Haralds Biete.
Viņš ir pārliecināts, ka nav krasi mainījis dzīves ceļu. Dievs katram cilvēkam norādījis kādu konkrētu virzienu, kurā viņam darboties. Tā ka vienu profesiju nevar nošķirt no citām. Turklāt rūpēties par dzīvajām būtnēm ir viens no pirmajiem Dieva uzdevumiem cilvēkam.