Kārtējais sociālās bezatbildības budžets

2013. gada 11. novembris 08:02

Valdošā koalīcija šonedēļ ir pieņēmusi sociāli bezatbildīgu un pret pašvaldībām un mūsu valsts cilvēkiem augstprātīgu 2014. gada budžetu, par kuru Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nebalsoja, jo neviens no būtiskākajiem ZZS priekšlikumiem netika atbalstīts – nedz par godīgāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadali starp valdību un pašvaldībām, nedz par mērķdotācijas palielināšanu autoceļiem, nedz arī priekšlikums risināt nepietiekamo finansējuma problēmu ģimenēm ar bērniem un pensionāriem, nedz skolotāju algu palielinājums. Valdošie, budžetu dalot, rīkojas pēc principa: „Āda, gaļa – valdībai, ragi, nagi – pašvaldībām; iekšas – valsts pārvaldei un ierēdņiem, iekšu iekšas – ģimenēm un pensionāriem, Latvijas cilvēkiem”. Neko pārmērīgu ZZS neprasīja – IIN proporciju nākamgad palielināt par 1%, pašvaldību autoceļiem mērķdotāciju 11,8 miljonu latu apmērā, brīvpusdienas 3. un 4. klašu audzēkņiem no nākamā gada, pensionāriem lielākas pensijas, skolotājiem lielākas algas. Skumji, taču arī šo mazumiņu noskauž!

Lai cilvēki aizmirst par sevi!

Par pensionāriem budžeta veidošanas gaitā ir vispār aizmirsts. Valdošajām partijām daudz svarīgākas prioritātes budžeta pieņemšanas laikā ir savstarpēja apsaukāšanās, ultimāti, tracis ar tieslietu ministra atsaukšanu. Kā milzu sasniegums tiek sludināta gaidāmā „godīgā” eiro ieviešana. Ar eiro lētāka kļūšot valsts parāda apkalpošana - tā vēl pirms pus gada sludināja premjers un finanšu ministrs, taču nebūs vis lētāk! Valsts parāda apkalpošana izmaksās vairāk, bet cenas celsies teju vai visiem pakalpojumiem un precēm. Valdošās partijas ir gatavas aizvietot patiesās problēmas valstī ar jebko, lai tikai nebūtu jānoņemas ar pensionāriem un viņu problēmām. Iespējams, ar šo aizvietošanu ir iecerēts, ka pensionāri sekos līdzi valdības kašķu peripetijām kā filmai un aizmirsīs par sevi – kā Indijā, kur simtiem miljonu trūcīgo skatās krāšņas, muzikālas filmas par bagātniekiem un vismaz uz pāris stundām aizmirstas, jūtot līdzi varoņiem, priecājoties un raudot kopā ar viņiem. Taču, kad raidījumi televīzijā beidzas, pensionārs atgriežas realitātē, kas ir diezgan skaudra – trūkst naudas pārtikai, komunālajiem maksājumiem, zālēm, bet vēl vairāk sāp attieksme. Sociālām vajadzībām allaž trūkst naudas, taču tajā pašā laikā dažādām citām lietām naudas pietiek – kad vajadzēja piešķirt 25 miljonus Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai, lai skandināvu bankas varētu bez zaudējumiem pārpirkt mūsu valsts banku - nauda mirklī atradās bez problēmām. Piešķirt Pasaules Bankas ekspertiem 270 tūkstošus latu, lai viņi bez konkursa saņemtu pasūtījumu veikt nevienam nevajadzīgu Latvijas ostu pētījumu – nekādu problēmu! 50 miljoni latu Liepājas metalurga kreditoriem atradās ar vienu klikšķi. Budžetā ir plānots spēji palielināt arī valsts pārvaldes izdevumus - taču, kad jautājums par pensiju indeksāciju vai citiem nepieciešamiem sociālās jomas lēmumiem - tā uzreiz sākas neiedomājama sīkstulība.

Pensiju pielīdzināšana minimālajai algai – tas nav par daudz prasīts!

Būtu tikai normāli, un tas nebūtu par daudz prasīts, ja budžetā tiktu atbalstīts ZZS deputātu priekšlikums neaplikt ar ienākuma nodokli to pavisam nelielo pensijas summu līdz 225 latiem! No šīs naudas nevajadzētu atvilkt nevienu nodokļu latu. Kad tik ļoti pieaug dzīves dārdzība, lai vismaz šis mazumiņš paliek pensionāra maciņā! Tuvojoties eiro ieviešanai, jau tagad pārtikas preču cenas ceļas, tāpēc atbalsts pensionāriem būtu jāliek valdības rūpju centrā. Pensijas jāpielīdzina minimālajai algai valstī, ja cilvēka darba stāžs ir 30 un vairāk gadu. Pensionāri ir pacietīgi un pieticīgi, taču jārēķinās, ka viņu pirmās nepieciešamības preces, piemēram, zāles, nemaksā lēti. Tieši šī iemesla dēļ es rosināju palielināt valsts finansējumu gan kompensējamiem medikamentiem, gan valsts apmaksātiem medicīnas pakalpojumiem, tostarp arī rindu mazināšanai pie speciālistiem, lai uz valsts apmaksātu izmeklējumu nebūtu jāgaida mēnešiem, bet uz palīdzību pat gadiem. Biju iesniegusi 2014. gada budžetam priekšlikumu par pacientu līdzmaksājuma samazināšanu slimnīcās, šā brīža 9 latu vietā nosakot maksājumu 4 latus dienā. Ārstēšanās slimnīcās sirmgalvju maciņiem nedrīkst būt nepanesams slogs. Uzskatu, ka pensiju indeksācija ir jāturpina katru gadu, jāatjauno piemaksas par nostrādātajiem gadiem. Ja jau krīze esot beigusies un parādījusies nauda, ko dalīt, tad nevajag aizbildināties, ka sociālajā budžetā nav naudas!

Uz ko taupīsim? Uz cilvēku dzīvību?

Premjera mūždien piesauktie Māstrihtas principi atļauj 3% budžeta deficītu, taču Latvijas valdība grib būt taupīšanas čempione un deficīts paredzēts 0,9%. Kam šāda hipertaupība vajadzīga? Acīmredzot, lai premjers varētu saņemt uzslavas no kādiem ārzemju padomdevējiem un piespraust medaļu pie savas krūts par to, ka paklausīgi pilda visus viņu norādījumus. Tikmēr nepietiekamā veselības aprūpes finansējuma dēļ Latvijā mirst cilvēki.

Staburags.lv ARHĪVS

Kārtējais sociālās bezatbildības budžets

Kategorijas