Jāstrādā tā, lai pieņemtos lēmumus nenožēlotu

2013. gada 1. novembris 00:01

826

Jāstrādā tā, lai pieņemtos lēmumus nenožēlotu

Viens no piecpadsmit Kokneses novada domes deputātiem ir Artūrs Plūme, viņam šis ir pirmais sasaukums. Artūrs Plūme ir ievēlēts no kopīgā “Vienotības” un Latvijas Zemnieku savienības saraksta. Artūrs kandidēja ar sesto numuru un saņēma trešo lielāko balsu skaitu savā sarakstā.

Pagodinājums un pateicība
— Kādas izjūtas bija pēc ievēlēšanas?
— Pagodinājums un pateicība cilvēkiem par to, ka man uzticējušies. Un atbildības izjūta.
— Kurš jūs aicināja balotēties?
— Man piezvanīja deputāts Jānis Dzenis, pirms tam viņu pazinu saistībā ar sportu. Dzeņa kungs jautāja, vai man būtu vēlme iesaistīties, pastāstīja savas idejas. Man patika viņa vīzija, domas par to, kā vajadzētu strādāt, kas jāuzlabo un jāmaina. Tas šķita pietiekami pārliecinoši un sakrita ar manu pārliecību par to, kā vajadzētu būt.
Vajag labu menedžeri, nevis labu skolotāju
— Vai ir mainījies priekšstats par deputāta darbu?
— Noteikti ir mainījies, tomēr ne par to, ko deputāti dara. Sapratne par deputāta darbu man bija. Domas mainījušās citā ziņā, varu nosaukt konkrētu piemēru. Nesen bija balsojums par Vecbebru profesionālās vidusskolas un Bebru internātvidusskolas apvienotās iestādes vadīšanu. Pats redzu, kas gadu gaitā notiek ar šo mācību iestādi, arī no vietējiem cilvēkiem dzirdēju viedokli, ka tehnikums neattīstās tā, kā tam varbūt vajadzētu, un šobrīd ir situācija, kad kaut kas ir kardināli jāmaina. Šis Kokneses novadā ir viens no vitāli svarīgiem jautājumiem, jo, ja Bebros nebūs tehnikuma, tad cik cilvēku zaudēs darba vietas un kas vispār notiks ar Vecbebriem? Manuprāt, sekas varētu būt graujošas. Nesaprotu, kā šim amatam var virzīt esošo direktoru, ja visi redzam, kas pēdējos 10 — 15 gados noticis ar tehnikumu! Pārsteidza, ka par tik svarīgu jautājumu diskusijā domes sēdē iesaistās tikai četri pieci deputāti. Fenomenāli! Tas mani sarūgtināja, īpaši jau tāpēc, ka deputāti ir arī cieši ar izglītības jomu saistīti cilvēki. Ja viņiem nav viedokļa šajā jautājumā — tas ir dīvaini. Es gan nebiju vienīgais, kurš oponēja, arī kāds cits deputāts izteica savu redzējumu. Ja vēlamies skolu saglabāt, tad ar esošo vadības stilu tas nebūs iespējams. Nonācām pie, manuprāt, kaut cik pieņemama risinājuma, ka Bakmaņa kungs, pašreizējais apvienotās mācību iestādes vadītājs un bijušās Vecbebru profesionālās vidusskolas direktors, izstrādās skolas attīstības plānu gadam un trijiem gadiem ar konkrētiem piedāvājumiem. Ieskatījos skolu reitingā, tur var redzēt, ka Vecbebru profesionālā vidusskola pagājušajā gadā bija 102. vietā 106 mācību iestāžu vidū... Vēl gadu iepriekš bija 80. vietā, pirms tam — 60. vietā. Domāju, ka “attīstības” tendence ir acīm redzama. Pašlaik ir tā, ka skolai dod naudu, ja ir bērni, ja skolēnu nav, tad naudas nav. Tas nozīmē, ka visiem iespējamajiem līdzekļiem bērni ir jādabū. Tāpēc uzskatu, ka šai mācību iestādei direktora amatā nav vajadzīgs labs skolotājs, bet gan labs menedžeris.
Jāsakārto
infrastruktūra
— Kādas ir jūsu novada attīstības prioritātes?
— Novadā ir ļoti svarīgas vairākas lietas: uzņēmējdarbības veicināšana, atbalstīšana visos iespējamajos veidos. Neesmu darbojies pašvaldībā tik ilgi, lai perfekti pārzinātu veidus, kā to var darīt, taču viens no tiem noteikti ir infrastruktūras sakārtošana. Uzņēmējdarbība nozīmē darba vietas cilvēkiem, nodokļus pašvaldībai, otra lieta — kultūras un sporta dzīve. Domāju, arī šajā lauciņā ir iespēja augt. Un Likteņdārzs. Mans redzējums ir tāds: ticu, ka šī vieta kļūs par tādu kultūras objektu, ko vēlēsies apskatīt ikviens latvietis un ārzemnieks, kurš atbrauc uz Latviju. Un viena no ļoti būtiskām lietām ir nodrošināt novada bērniem konkurētspējīgu izglītību. Varbūt pirms 20 vai 30 gadiem tā nebija, tagad ir jādomā citādi, visi savā starpā konkurē. Mums ir jābūt labākajiem.
— Esat studējis ārzemēs, varat salīdzināt.
— Varu runāt tikai par sevi, nevaru vispārināt. Kad biju ārzemēs, secināju, ka vismaz tā skola, kurā es studēju — Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, it nemaz nebija sliktāka par skolu Velsā, kurā mācījos. Problēma ir prestiža ziņā, jo tad, kad es Latvijā devos uz darba intervijām, sapratu, ka darba devēju vidū valda stereotips: ārzemēs iegūtā izglītība ir daudz labāka.
Attālums
netraucē
— Vai, dzīvojot Rīgā, varat sekot līdzi novadā notiekošajam?
— Domāju, ka attālums netraucē. Pirmkārt, manas dzimtās mājas ir Vecbebros, un tur esmu diezgan bieži, nedēļas nogalēs. Interesējos pats un pazīstu pietiekami daudz cilvēku, kuri dzīvo uz vietas, un varu ar viņiem aprunāties, sarunās uzzināt par to, kas neapmierina, ko vajadzētu mainīt, uzlabot.
— Kā savienojat pamatnodarbošanos ar deputāta pienākumiem?
— Šobrīd algotu darbu nestrādāju. Pirms tam biju darbinieks bankā, tad strādāju finanšu konsultāciju uzņēmumā. No pamatdarba pēc paša vēlēšanās aizgāju un šobrīd mēģinu veidot privāto biznesu. Tāpēc savu laiku plānoju pats, izskatāmajos jautājumos varu iedziļināties un visu organizēt tā, lai varu aizbraukt uz sēdēm.
— Ko četros gados gribētu īstenot?
— Kandidējot mums bija īsi jāuzraksta mērķis. Rakstīju, ka mans mērķis ir savas zināšanas, enerģiju, pieredzi godprātīgi investēt novada attīstībā. Lai, pēc četriem gadiem atskatoties, varu teikt: jā, esmu bijis taisnīgs pret sevi un citiem un pieņemtos lēmumus nenožēloju. Atklāti varu teikt, ka ne vienmēr manas domas sakrīt ar Dzeņa kungu vai citiem saraksta biedriem, taču nav nekādas kolektīvās norunas, par ko balsot. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Jāstrādā tā, lai pieņemtos lēmumus nenožēlotu

Kategorijas