Katram savu pieminekli

2013. gada 22. oktobris 07:18

Godināts, apjūsmots, nicināts un mēģināts uzspridzināt — tāds ir Uzvaras piemineklis Rīgā, kas savulaik veidots padomju armijas karavīru piemiņai, atbrīvojot Latviju un Rīgu no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Pavasarī grupa aktīvistu portālā www.manabalss.lv nāca klajā ar iniciatīvu nojaukt šo pieminekli un atjaunot laukuma vēsturisko plānojumu. Šo ieceri ar saviem parakstiem atbalstījuši vairāk nekā 10 000 cilvēku. Līdz ar to šo iniciatīvu varēs iesniegt izskatīšanai Saeimā.

Parakstu vākšanas iniciatīvas autori vēlas celt saulītē Latvijas brīvvalsts laikā iedzīvotāju brīvprātīgas ziedošanas rezultātā izstrādāto un aizsākto Uzvaras laukuma projektu, kurā būtu gan svētku laukums, gan amfiteātra formas sporta stadions, sanāksmju pils, 60 metru augsts Uzvaras tornis ar svētnīcu tautas varoņiem un vairākus desmitus metru plata Uzvaras aleja. Savukārt pašreizējais Uzvaras laukums bieži vien rada nevajadzīgu konfrontāciju un kultivē pretvalstiskas aktivitātes.

Mūsu valsts vēsture plaši atspoguļojas pilsētu ielās un laukumos. Paejot laikam un mainoties iekārtām, tā arī aktīvi “pārrakstīta”. Ļeņinu un Marksu nomainījusi Brīvība un Rainis. Katram laikam savi varoņi un notikumi. Tomēr — jo neilgāks laiks pagājis kopš konkrētiem vēsturiskajiem faktiem, jo rodas lielāki nemieri ap tiem. Atcerēsimies kaut vai trauksmainos notikumus Tallinā saistībā ar “dzelzs Aļošu”, ko no pilsētas centra pārvietoja uz nomali. Rīgas mērs Nils Ušakovs iniciatīvu nojaukt Uzvaras pieminekli nodēvējis par pilnīgi murgainu un provokatīvu. Viņš jau iepriekš atzinis, ka tā nojaukšana nav pieļaujama, jo radīs nenormālu spriedzi visā valstī.

Par to, ka cilvēkiem šis jautājums nav vienaldzīgs, liecina dažādi viedokļi plašsaziņas līdzekļos pēc šīs ziņas izskanēšanas. Ļoti daudzi neiedziļinās vēstures faktos un šo pieminekli vērtē kā Latvijas okupācijas simbolu. Šajā viedokļu gūzmā, kas tomēr vairāk pauž cilvēku emocijas, pavīd kāds cits, par ko ikdienā pat neiedomājamies — Brīvības piemineklis Rīgas centrā neskarts stāv gadu desmitiem, un neviena vara to nav nojaukusi. Tā ir liktenīga sakritība vai apzināta rīcība? Diezin vai kāds precīzi spēs atbildēt. Tāpat kā nevar atbildēt, vai ir pareizi nojaukt Uzvaras pieminekli. Var pārdēvēt ielas un laukumus, bet nevar pārrakstīt valsts vēsturi. Lai kā daudziem gribētos, nevar nākotni balstīt tikai uz pagātni un tikai tām vērtībām, kas bija aktuālas Latvijas brīvvalsts laikā. Diemžēl Latvijas vēsturē kopš tā laika bijis gan karš, gan okupācija un padomju varas gadi. Visi šie fakti ir cieši saistīti. Tikai žēl, ka, neiedziļinoties tajos, un dažkārt pārsteidzīgi pieņemto lēmumu un paziņojumu dēļ Latvijas sabiedrība tiek šķelta — vieni ar ziediem iet pie Brīvības, citi — pie Uzvaras pieminekļa.

Staburags.lv ARHĪVS

Katram savu pieminekli

Kategorijas