Raža ceturtajā vasarā

Andris Stukle nodarbojas ar vīnogu audzēšanu. Šoruden Rīgā, izstādē Rāmavā, varēja nogaršot un iegādāties ap
20 viņa audzētu šķirņu ogu, bet kopumā to esot vairāk par 80. Pirmsākumi vīnogu kolekcijai rodami Viesītes pusē, kur attālam Andra radiniekam Ēvaldam Pūpolam pieder vīnakalns. Piecpadsmit gados daudzas vecās šķirnes nomainījušas jaunākas — salizturīgākas, garšīgākas jeb, kā Andris saka, ja esi pamēģinājis braukt ar mersedesu, “zapiņā” vairs negribas kāpt.
Dārzs purva malā
Aizsākums dārzkopībai bijis tulpju laikos, kad ziedus ļoti izdevīgi varēja pārdot Krievijā. Tagad netālu no lidostas “Rīga”, Beberbeķos, Mūku purva malā, 0,3 hektāros Andris kopā ar sievu audzē puķes, piemēram, puķuzirņus, lilijas, un vīnogas. Latvijā audzēto izdodas veiksmīgi realizēt.
Andris stāsta, ka vasarā ūdenslīmenis purvā ir zems. Terasveida uzbērumi vīnogulājiem rada piemērotus augšanas apstākļus. Daļa ogulāju ir dārzā Purvciemā.
Par vīnogu šķirnēm un to īpašībām čaklais dārznieks var stāstīt ilgi un bez ielūkošanās pierakstos. Tāpēc desmit minūtēs esmu informēts par aktuālākajām modes tendencēm šo ogu audzēšanā.
Austrumi satiek ar rietumiem
Pateicoties sadarbībai ar Krievijas kolēģiem, Latvijā sāktas audzēt šķirnes no Tālajiem Austrumiem — Amūras vīnkoka. Līdz šim pie mums pazina divu izcelsmes vietu vīnogas — Eiropas, kuru pirmsākumi rodami pie Kaspijas jūras, izplatītas Grieķijā, Francijā un citur, un Amerikas izcelsmes vīnogas, kuras atzina arī viens no pazīstamākajiem vīnogu audzētājiem Pauls Sukatnieks. Krustojot “amerikānietes” un “krievietes”, radīti ātrražīgi (110 dienās) un salizturīgi (līdz
-25 grādiem) vīnogulāji. Šķirnes gan esot ieteicams izvēlēties atkarībā no tā, kam, ēšanai vai vīna darīšanai, ogas paredzētas.
“Itālietim” nepatiks
Rīgas tirgos vietējo vīnogu pārdevējiem cenas ziņā jāsacenšas ar ievesto ogu tirgotājiem un dažkārt pircēju izvēlē noteicošā ir pāris santīmu starpība. Tas pats attiecināms uz vīnogulāju stādiem. Tos cilvēki pērk lielveikalos un vēlāk brīnās, kādēļ nīkuļo un raža slikta. Stādam, kas audzis kaut kur Itālijā, Latvijas zemē nepatiks. Tāpēc, necerot uz lieliem ienākumiem, pārdodot nogatavojušās vīnogas, Andra kolēģi Latvijā, kuri tās audzē vairākos hektāros, izvēlas ražu pārvērst vīnā. Tā kā viņam vīns negaršo, gatavo uzlējumus. Sastāvdaļu attiecības — divi litri ogu, puskilograms cukura un litrs degvīna. Trīslitru burkā bezskābekļa vidē tumšā vietā istabas temperatūrā trijos mēnešos rodas gards dzēriens. Cukurs pirms tam degvīnā jāizkausē.
Viengadīgie ir vārgi
Kas jādara, lai tiktu pie savām pirmajām vīnogām? Divgadīgus stādus zemē likt var arī rudenī. Andris tos pārdod konteineros, divus gadus audzētus podos, un, tādus stādot dārzā, nav jāuztraucas, ka tie neapsakņosies. Viengadīgos, pavasarī apsakņotos dēstus rudenī stādīt nevar, jo tie nākamo gadu, visticamāk, nesagaidīs. Divgadīgie stādi pirmo nelielo ražu dod jau nākamajā gadā, bet lielāku — vēl pēc gada. Kopumā no brīža, kad zemē ielikts potzars, līdz pirmajam ķekaram paiet četri gadi.
Ņemot vērā pieredzi dēstu pārdošanā, vīnogu audzētājs secinājis: “Tauta kļūst arvien slinkāka. Ja piedāvāsi stādu, kuram nekas nebūs jādara, ogas būs mazas, bet saldas, vai otru, kas jāapgriež, jāmēslo, katru gadu jāpiesedz, toties ogas būs lielas, skaistas, saldas, ķekars ap kilogramu, visbiežāk izvēlas pirmo.” ◆
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra