Staburags.lv ARHĪVS

SIA “Seces koks” Aizkrauklē būvēs ar šķeldu kurināmu katlumāju

Guna Mikasenoka

2013. gada 10. oktobris 00:01

333
SIA “Seces koks” Aizkrauklē būvēs ar šķeldu kurināmu katlumāju

SIA “Aizkraukles siltums” izsludinātajā siltumenerģijas iepirkuma konkursā uzvarēja vienīgā pretendente —  SIA “Seces koks”. “Aizkraukles siltuma” un “Seces koka”  noslēgtais līgums pieciem gadiem paredz, ka siltumenerģiju jāsāk piegādāt ne vēlāk kā no 2015. gada 1. aprīļa. Uzņēmums katlumāju ar 10 megavatu jaudu plāno sākt būvēt 2014. gadā.  
Izmaksās vairākus miljonus
“Precīzas katlumājas būvniecības izmaksas vēl nav zināmas, bet tās varētu būt četri miljoni latu,” teic SIA “Seces koks” valdes loceklis Aigars Kalniņš. “Vairāk kā vienu miljonu latu Eiropas naudas saņemsim no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras.
Siltumenerģijas iepirkuma konkursa nosacījumi bija ļoti grūti izpildāmi, dažbrīd pat šķita, ka tie rakstīti nevis iedzīvotāju interesēs, bet gan tādēļ, lai neviens negribētu pieteikties. Mēs tomēr riskējām un apņēmāmies visu izdarīt. Žēl gan, ka tik daudz laika ir pazaudēts, jo katlumāju varējām uzcelt jau pirms diviem gadiem, toreiz  gatavu projektu nācās pārcelt uz Preiļiem.”
Iepriekš SIA “Seces koks” Aizkrauklē vēlējās būvēt koģenerācijas staciju, kurā, dedzinot šķeldu, ražotu elektroenerģiju, bet pārpalikumu — siltumu — pārdotu  “Aizkraukles siltumam”. Tādēļ daudziem ir pārsteigums, ka “Seces koks” Aizkrauklē koģenerācijas staciju tuvākajā laikā nebūvēs. Uzņēmums no šīs ieceres gan nav vēl pilnībā atteicies.
“Mums vajag pašiem savu”
“Aizkraukles siltums” atkarībā no ziemas barguma, izmantojot gāzi, gadā saražo 43 — 48 tūkstošus megavatstundu siltumenerģijas par 27 latiem par megavatstundu. “Seces kokam” gadā būs jāsaražo un jāpiegādā līdz 30 tūkstošiem megavatstundu siltumenerģijas. Paredzamā iepirktās siltumenerģijas cena nedrīkst pārsniegt 22 latus par megavatstundu bez PVN, kas ir par pieciem latiem lētāk nekā pašreizējās SIA “Aizkraukles siltums” izmaksas, ražojot siltumu ar gāzi.
Aizkraukles novada iepriekšējā sasaukuma deputāti nobalsoja, ka maksimālā siltumenerģijas iepirkuma cena būs 22 lati par megavatstundu. Pirms tam siltumenerģijas iepirkuma konkursa nosacījumos bija iekļauta mazāka maksa — 11 latu par megavatstundu, taču neviens pretendents tādam nereālam nosacījumam nepiekrita. SIA “Aizkraukles siltums” valdes loceklis Aivars Aldermanis joprojām uzskata, ka iedzīvotājiem būtu izdevīgi tikai tad, ja maksa būtu 16 latu par megavatstundu. Viņš arī pauž pārliecību, ka “Aizkraukles siltumam” vajadzēja celt pašiem savu katlumāju, nogaidot, līdz varēs izmantot  Eiropas Savienības līdzekļus ar apmēram 30 procentu atbalstu. “Esam veikuši aprēķinus — ja mēs celtu paši savu šķeldas katlumāju, maksa iedzīvotājiem, ieskaitot katlumājas celtniecībai ņemtā kredīta atmaksu, būtu 16 latu  par megavatstundu. Par to esmu stāstījis darba grupai, kas pētīja, vai vajag izsludināt siltumenerģijas iepirkuma konkursu. To sacīju arī deputātiem, tomēr neguvu atbalstu.”
Viens otrs šīs jomas speciālists gan teic, ka, ņemot vērā šķeldas cenu un citas izmaksas, 16 latu ir nereāla cena.
Zemi pērk no
SIA “Metālists”
Zemi katlumājas būvei “Seces koks” pērk no SIA “Metālists”, un katlumāja būs netālu no tā ēkas Rūpniecības ielā 14. Lai siltumenerģiju nogādātu līdz SIA “Aiz­kraukles siltums”, no Mednieku ielas būs jābūvē apmēram 600 metru gara trase, un tā vedīs pa bijušā dzelzceļa atzaru. Ja katlumāju celtu vēl tālāk, ārpus pilsētas, zudumu dēļ siltumtrasē nevarētu iegūt tik mazu siltuma pašizmaksu.
Aizkraukles novada dome “Seces kokam” iznomāja zemi trases būvei desmit gadiem. Iznomātās zemes lietošanas mērķis ir  inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūve. Dome noteica nomas maksu — 1,5% no kadastrālās vērtības un PVN.
Kādēļ “Seces koks” katlumāju necels tuvāk “Aizkraukles siltu­mam”, piemēram, brīvajā teritorijā netālu no Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ēkas? Aigars Kalniņš skaidro — katlumājas celšanai ir jāsaņem dažādas licences, un tas ir ļoti ilgs process. Licences jau agrāk ir saņemtas katlumājas būvei Rūpniecības ielā 12, uz SIA “Metālists” zemes, netālu no Mednieku un Gaismas ielas krustojuma, un iegūt licences katlumājas būvei citā vietā pašlaik būtu neiespējami.
Šķeldu piegādās
vietējie
Projekta īstenotāji sola par 10 procentiem lētāku siltumu, taču daudzi tam netic. “Mēs nodrošināsim trīs ceturtdaļas siltumenerģijas par zemāku cenu, pārējo par esošo augstāko cenu saražos “Aizkraukles siltums” ar gāzi. Rezultātā, loģiski spriežot, siltumam jābūt lētākam, bet, vai tā būs, to jau noteiks SIA “Aizkraukles siltums” vadība,” apgalvo Kalniņa kungs. “Aizkrauklei ir svarīgi, lai būtu alternatīvs, lēts vietējais kurināmais gadījumam, ja kādu iemeslu dēļ gāzes piegāde tiktu pārtraukta. Šķeldu iepirksim no vietējiem piegādātājiem — cilvēkiem būs darbs. Protams, ar šķeldu kurināt ir grūtāk nekā ar gāzi, bet lētāk. Mēs vienu katlumāju jau uzcēlām Preiļos, uzcelsim arī otru mūsu kopējā pilsētā.”
Kad darbosies šķeldas katlumāja, SIA  “Aizkraukles siltums” daļu siltumenerģijas turpinās ražot ar gāzi. “Mēs no “Seces koka” pir­ksim tik daudz siltuma, cik būs nepieciešams,” saka uzņēmuma valdes loceklis Aivars Aldermanis. “Ceru, ka turpmākajos gados mēs uzcelsim paši savu šķeldas katlumāju ar 10 megavatu jaudu un, kad būs beidzies līgums ar “Seces koku”, siltumu ražosim, izmantojot arī šķeldu.”
Aldermaņa kungs arī uzsver, ka Aizkraukles patērētājiem siltumu drīkst piegādāt vienīgi “Aizkraukles siltums”. Uzņēmumam ir trīs licences: siltuma ražošanai, pārvadei un tirdzniecībai, bet “Seces kokam” licence ir tikai ražošanai.
Aigars Kalniņš gan norāda, ka “Seces koks” saražoto siltumu drīk­stēs pārdot arī citiem patērētājiem, jo to neviens nevar aizliegt.
Uztraucas par
izmešiem
Deputāti raizējas, ka smagās automašīnas, kas kursēs uz  katlumāju, piesārņos vidi un varētu apdraudēt Aizkraukles pilsētas sākumskolas audzēkņu drošību. “Seces koka” pārstāvis teic, ka dienā kursēs tikai divas trīs automašīnas. “Pa Rūpniecības ielu dienā brauc simtiem automašīnu, un daži mūsu transportlīdzekļi situāciju nepasliktinās,” viņš saka. “Mēs katlumāju būvēsim rūpnieciskajā zonā, tur pašlaik ir degradēta vide, betona bluķi, zāle. Mēs to sakārtosim. Katlumājā dienā patērēs ap 200 kubikmetriem šķeldas. Daļu glabāsim novietnē, bet daļu katru dienu pievedīsim. Pelni birs apmēram sešus metrus dziļā šahtā pazemē. Katlumāja būs pietiekami tālu no sākumskolas ēkas, un tā nekādus trokšņus neradīs.”
Kāpēc netiek rīkota sabiedriskā apspriešana? “Seces koka” pārstāvis skaidro: “Likums katlumājas būvei neparedz tādu rīkot, un tādas netika rīkotas nevienā no kaimiņu pilsētām, kur pēdējos gados ir uzceltas jaunas katlumājas — Preiļos, Jēkabpilī, Gulbenē, Saules­kalnā, Smiltenē un citur. Ja dome gribēja rīkot sabiedrisko apspriešanu, tas bija jādara jau pirms diviem gadiem. Tagad par to runā tikai cilvēki, kas grib novilcināt laiku un negrib alternatīvu ražotāju “Aizkraukles siltumam”.”
Tomēr katlumājas skurstenis būs netālu no Aizkraukles pilsētas sākumskolas un pārsimt metru no Gaismas ielas mājām, bet valdošie ir rietumu vēji. “Seces koka” pārstāvis sola, ka skurstenis būs aprīkots ar vajadzīgajiem filtriem un dūmu mutuļi iedzīvotāju virzienā neplūdīs. Jau piedaloties konkursā, saņemti Madonas reģionālās vides pārvaldes stingrie noteikumi, kurus projekta īstenotāji sola izpildīt. ◆