“Štancē” profesionāļus

2013. gada 1. oktobris 09:10

608

Šogad pirmo reizi arī pēc atkārtota konkursa rīkošanas un pārbaudījuma vienkāršošanas izdevies nokomplektēt tikai 18 vakanču uz 26 brīvajām rajonu prokuroru vietām. Rajonu prokuroru amata kandidāti izcēlušies ar erudīcijas un loģiskās domāšanas trūkumu, nespējot pareizi atbildēt uz jautājumiem, kas ir pašreizējais tieslietu ministrs, kas ir jaunlatvieši, cik iedzīvotāju Latvijā saskaitīti pēdējā tautas skaitīšanā, kāds Latvijā ir augstākais civilais apbalvojums, kas attēlots Latvijas ģerbonī, nevarēja arī atcerēties, kad Andri Bērziņu ievēlēja par Valsts prezidentu. Prokurora amata kandidātiem bija jāizvēlas pareizais atbildes variants no trim piedāvātajiem, kas uzdevuma veikšanu stipri vienkāršoja.

Par sliktajiem pārbaudījuma rezultātiem nepatīkami ir pārsteigts ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers: “Vienpadsmit augstskolas, kas gatavo juristus, faktiski ir konveijers, kas tikai štancē. Un konkurence juristu darbam ir milzīga, tātad tie, kuri neatrod sev vietu citur, mēģina tikt šeit, bet es neesmu gatavs šo latiņu laist zemāk par to līmeni, kāds ir pašreiz.”

Veiksmīgi prokurora pārbaudījumu izturēja desmit Latvijas Universitātes, pieci kādreizējās Policijas akadēmijas, divi “Turības” un pa vienam Rēzeknes augstskolas un Rīgas juridiskās augstskolas absolventam. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija sliktos rezultātus nesaista ar juristu izglītības kvalitāti kopumā, vien atbild, ka notikušajam varot būt arī gadījuma raksturs.

Jau ierasts, ka uzreiz meklējam grēkāžus, ko vainot notikušajā. Vai šis ir tas gadījums, kad būtu jāvaino augstskolas, ka tās tikai “štancē” juristus? Manuprāt, to varētu darīt tad, ja pārbaudījums būtu bijis par specifiskām juridiskām lietām, ko apgūst tikai tiesību zinātņu studenti. Prokurora amata kandidātiem testa jautājumi, šķiet, nebija sarežģītāki par tiem, uz kādiem atbildes jāmeklē 9. klases skolēniem laikraksta “Diena” rīkotajā zināšanu konkursā “Kas notiek?”. Rezultāti liecina vien par to, ka pat izcili uzrakstīts un aizstāvēts maģistra darbs kā tiesību zinātnēs, tā sabiedriskajās attiecībās vai ekonomikā ne vienmēr ir garantija, ka cilvēks tikpat labi orientējas sabiedrībā notiekošajos procesos, ir erudīts un interesējas par to, kas notiek valstī un politikā. Augstskolā pievēršas specifiskām tēmām, kas attiecas uz izvēlēto speciālitāti, bet tas, vai cilvēks ir erudīts, kāda ir viņa zināšanu bāze dažādās citās jomās, atkarīgs tikai un vienīgi no viņa paša, vienalga, kādā profesijā strādā. Protams, prokuroru pārbaudījumu rezultāti ir graujoši, un tam nav attaisnojuma, tomēr tas ir labs iemesls, lai notikušo izvērtētu plašākā kontekstā — mēs paši veidojam sabiedrību un katrs esam daļa no tās.
Interesanti būtu šos jautājumus uzdot 9. klases skolēniem un simts tautas kalpiem — kuri būtu erudītāki?

Staburags.lv ARHĪVS

“Štancē” profesionāļus

Kategorijas