Staburags.lv ARHĪVS

Nevienošanās budžets

Ināra Sudare

2013. gada 27. septembris 09:42

42
Nevienošanās budžets

Rudens. Krīt lapas. Pa vienam “krīt” arī ministri: kultūras ministre Žaneta Jaunzeme — Grende, gada beigās atvadu valsis būs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, vienam no toreizējās Zatlera Reformu partijas dibinātājiem Edmundam Sprūdžam, neapmierinātība izskan arī par izglītības un zinātnes ministra darbu...  

Taču valdībai pats “karstākais” darba laiks — budžeta sagatavošana nākamajam gadam, to paredzēts iesniegt Saeimā 1. oktobrī. Taču tā noris kā airēšana ar nelielu laiviņu bangojošā jūrā — veselības ministre Ingrīda Circene (V) otrdien nosūtījusi premjeram vēstuli ar aicinājumu atkārtoti izskatīt Ministru kabinetā jautājumu par veselības nozares finansējuma palielinājumu 2014. gadā līdz 4,5% no iekšzemes kopprodukta, kā tas noteikts Valdības rīcības plānā, savukārt trešdien atkal kārtējais “fušieris” — Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) dome neapstiprināja pašvaldību un Ministru kabineta vienošanās un domstarpību protokolu 2014. gadam, norādot, ka sagaida valdības piekāpšanos attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalījumu starp pašvaldībām un valsti. Strīds it kā par pavisam nelieliem skaitļiem — dome kā kompromisu piedāvāja, ka IIN sadalījums starp valsti un pašvaldību varētu būt attiecīgi 18% un 82%, taču premjers šādam piedāvājumam nepiekrita. Valdība savukārt uzstāj, ka IIN sadalījums nākamgad ir jāsaglabā pašreizējā apmērā — valsts saņem 20% nodokļa ieņēmumu, bet pašvaldība 80%. Strīds par proporciju sadali nav nekāds jaunums — tas notiek katru gadu. Pērn pēdējā brīdī gan premjers piedāvāja papildu finansējumu, kas būs arī šogad, taču  ar to vien ir par maz, jo ir valdības lēmumi, kas palielina pašvaldību izdevumus. Parasti pašvaldību un valdības vienošanās un domstarpību protokols tiek pievienots budžeta likumprojektam. Taču  Ministru prezidents Valdis Dombrovskis norādīja, ka nevienošanās ar pašvaldībām par nākamā gada budžetu nekavēs to iesniegt Saeimā. Tas būtu trešais šāds gadījums.

“Domāju, ka pēc pagājušā gada notikumiem Saeimā mēs protestus vairāk nerīkosim. Taču domāju, ka pašvaldību vadītāji pēc nākamajām vēlēšanām atgriezīsies Saeimā kā deputāti,” par notiekošo teica LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Un šie vārdi būtu viela pārdomām pašreizējiem deputātiem.