Ēst vai maksāt rēķinus?
Pensionāri allaž uzskatīti par Latvijas sabiedrības apzinīgāko daļu, kuri vispirms padomās, kā nomaksāt visus rēķinus, un tikai tad, kā iegādāties ikdienai nepieciešamo. Viņi ir arī vieni no neaizsargātākajiem, jo iespējas par sevi parūpēties ir visai ierobežotas. Lielākajai daļai tā ir tikai “plikā” pensija. Ne reizi šie cilvēki savas federācijas vadībā mēģinājuši pievērst valdības uzmanību viņu problēmām, bet bijuši tikai vārgi mēģinājumi to darīt. Šoruden atsākusies pensiju indeksēšana, bet tas ir kā piliens jūrā.
Pacietības kauss acīmredzot pildās pārāk strauji, jo Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš vakar televīzijā pauda viedokli, ka cilvēki varētu pārskatīt maksājumu prioritātes — vispirms maksāt par pārtiku un veselības aprūpi, bet komunālos maksājumus atstājot kā pēdējos. Tas būtu pensionāru protests, lai panāktu dzīves kvalitātes uzlabošanos, jo šobrīd apmēram viena ceturtdaļa Latvijas pensionāru jau ir uz nabadzības sliekšņa. Pēc komunālo pakalpojumu samaksas naudas citam vairs nepaliek.
Laikā pirms valsts budžeta apstiprināšanas vairāku nozaru pārstāvji mēģina pievērst valdības uzmanību. Rodas gan iespaids, ka Latvijā ir tikai pensionāri, skolotāji un mediķi, kuri ik pa laikam par sevi atgādina. Tomēr, lai katram nevajadzētu iet piketēt vai citādi protestēt, manuprāt, joprojām trūkst valstiskas attīstības koncepcijas. Iznāk, ka ikviens “deķīti” rauj uz savu pusi. Kurš skaļāk bļauj, tam kaut ko iedod, bet redzējuma kopumā nav.
Arī Andris Siliņš atzīst, ka protesti nav tā forma, kas dotu labumu, un tie kaitē visai sabiedrībai kopumā. Tomēr acīmredzot citādi nevar. Nesen televīzijā kāds sociologs runāja par šo tēmu, tikai saistībā ar skolotājiem. Viņš atzina, ka ievērojamākie uzlabojumi ar izglītības nozarē strādājošo algām bija tikai pēc plašākām protesta akcijām, kad ielās izgāja tūkstošiem skolotāju no visas Latvijas. Cilvēkiem nereti pārmet, ka viņi ir pārāk kūtri un nerīkojas radikālāk. Atminamies kaut vai to, kāda reakcija bija pēc janvāra grautiņiem Rīgā. Tomēr — vai mums jākļūst par radikālu sabiedrību, lai spētu dzīvot labāk?
Šaubos, ka nenomaksāti rēķini uzlabos pensionāru situāciju, jo cilvēki slīgs parādu jūgā, un tos neviens viņiem nenorakstīs. Tas grautu arī komunālo pakalpojumu sniedzēju darbu. Valdībai beidzot jāapzinās, ka nevar cilvēku pamest izdzīvošanas varā.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra