Baltais nams nesaskaņu ēnā

2013. gada 13. septembris 08:48

127

Ziepju operas cienīgi notikumi jau labu laiku norisinās mūsu Baltajā mājā, kā tautā dēvē Latvijas Nacionālo operu (LNO). Pāris dienu pēc šīs ēkas 150 gadu jubilejas Operas direktora amats piespiedu kārtā jāpamet tās ilggadējam vadītājam Andrejam Žagaram. Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme — Grende panākusi viņa atlaišanu. Situācija ir tik saspīlēta, ka tajā gatavas iesaistīties valsts augstākās amatpersonas, kuras gan līdz šim par notiekošo klusēja, lai gan jau sen brieda pamatīgas un skaļas nesaskaņas Operā.

Vakar Andrejs Žagars vērsās pie sabiedrības un medijiem ar savu atklāto vēstuli, paužot viedokli, ka neizprot ministres nostāju, ko nodēvējis par personīgu izrēķināšanos un publiskiem meliem. Viņš nepiekrīt arī pārmetumiem par iestādes nesakārtoto finansiālo situāciju, kas iepriekš izskanēja kā viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc Žagars nevar turpināt darbu Operas valdē. Atklātajā vēstulē viņš uzsver, ka 2012. gads Operā noslēgts ar peļņu. Žagars nolēmis vērsties pēc juridiskas palīdzības, lai izvērtētu ministres lēmuma likumību, kā arī cels prasību tiesā pret Žanetu Jaunzemi — Grendi par goda un cieņas aizskaršanu.

Žagars nav pirmais valsts iestādes vadītājs, ar kuru konfliktā nonāk attiecīgās nozares ministrs. Tas tikai kārtējo reizi apliecina, ka politiķi neprot risināt šādas situācijas. Ja tik lielā iestādē kā Opera ir problēmas, kas apšauba tā vadītāja prasmi rīkoties ar finansēm un radīt konkurentspējīgu produktu, tad jāsēžas pie sarunu galda un jāizvirza konkrēti nosacījumi. Šādu situāciju nevar atrisināt, direktoru vienkārši atbrīvojot no darba.
Nevar gan ignorēt faktu, ka ne visi vienoti atbalsta Andreja Žagara palikšanu LNO vadītāja amatā, jo viena pagale nedeg. Dainis Kalns, kurš ilgstoši un ar vērienu rīko Operas svētkus Siguldā, salīdzina, ka naudas došana Žagaram ir tās bēršana caurā maisā. Par 5,8 miljonu lielo valsts dotāciju, ko ik gadu saņem Latvijas opera, varētu iestudēt krietni vairāk izrāžu.

Ir arī viedoklis, ka par Operu jāspriež nevis politiķiem, bet skatītājiem. Tieši viņi ir lielākais katalizators, kas nekļūdīgi mana, ja kas nav kārtībā. Ja skatītājus, piemēram, neapmierina repertuārs vai biļešu cenas, viņi uz Operu neies. Taču skatītāju rindas zālē nav tukšas.
Grūti paredzēt, kā turpmāk izvērtīsies šis konflikts, bet galvenais, lai iesaistītās puses to nerisinātu publiski, jo tas neapšaubāmi negatīvi ietekmēs mūsu Baltā nama tēlu ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē un tos, kuriem opera neciešama visvairāk, — skatītājus.

Staburags.lv ARHĪVS

Baltais nams nesaskaņu ēnā

Kategorijas