Trušu pilsētiņā brīvdienu nav

2013. gada 13. septembris 00:01

Savulaik kāds intervējamais man teica, ka viņam esot pašam sava pilsētiņa, tajā dzīvojot visi viņa virtuālie draugi. Arī Ojāram Narvilam no Bauskas novada Codes ir sava pilsētiņa, un tajā dzīvo… truši. Viņš ir šīs pilsētiņas mērs — tā rakstīts mājaslapā.

Pirms diviem gadiem par Trušu pilsētiņu biju dzirdējusi no kādas paziņas. Viņa toreiz priecājās par jauki pavadīto dienu kaimiņnovadā Vecumniekos, kur apmeklējusi neparasto tūrisma objektu. Tagad gan tur tādu velti meklēt, jo pērn maijā Trušu pilsētiņu pārcēla uz Codi. Tā ir pavisam netālu no Bauskas — aptuveni septiņus kilometrus.
Kad braucām to lūkot pa Bauskas—Rīgas šoseju, apmaldījāmies trijās priedēs, jo ceļa kreisajā pusē manītās nelielās krāsainās mājiņas, kuras arī bija mūsu galamērķis, noturējām par kāda biškopja saimniecību.
Piepildīts bērnības sapnis
Katram dzīvnieciņam savu mājiņu — tāds neparasts bērnības sapnis kādreiz bijis Ojāram Narvilam. Nu viņš ir pierādījis: ja kaut ko ļoti vēlas, tad dzīvē var realizēt pat fantastiskākās bērnības iedomas. Arī tad, ja bankas netic un liedz materiālo atbalstu sapņu īstenošanai.
Tagad kādreizējajam sapņotājam ir arī Trušu pilsētiņas preču zīme — tas ir apzīmējums, kuru lieto, lai pazītu viņa uzņēmumu un to atšķirtu no citiem līdzīgiem.
Bet tas viss sākās salīdzinoši nesen — 2008. gadā, kad Rīgas galdnieks ieradās Vecumniekos un nopirka zemi. Viņam idejas palīdzēja realizēt Vecumnieku vidusskolas toreizējā 10.b klase, piedaloties trušu mājiņu būvē. Jau pēc gada viņa Trušu pilsētiņa iekļuva Zemgales populārāko tūrisma galamērķu TOP 10. Pērn atkal viss bija jāsāk no gala. Jauniegūtajā purvainajā vietā — divarpus hektāros — izrakts dīķis un novadgrāvis, izplēsti kārkli, un ūdens vairs neplūst pāri ceļam. Saimnieki vasarā nakšņo mašīnā, bet pēdējā laikā milzīgā siena zārdā. Ojārs stāsta, ka nesen kāds klaiņojošs suns saplosījis vairākus trušus, tā vismaz viņš var pasargāt savus četrkājainos draugus. Tiesa, nu jau vakaros jūtams rudens tuvums, un drēgnums lien iekšā pa visām malām. Vienvārdsakot — trušiem glaunāki apartamenti kā saimniekiem.
Mājas katra gaumei
“Ar lopiņiem strādājot, brīvdienu nav. Bet man tās nemaz nevajag, jo ir daudz jaunu ideju, ko īstenot,” tā kādā intervijā teicis Trušu pilsētiņas mērs. Tas tikai pierāda, ka šis būs viens no objektiem, kur tūristi dosies regulāri, jo vienmēr gribēs redzēt, ko saimnieks atkal jaunu uzcēlis. Nezinu tikai, pēc kādiem kritērijiem viņš izvēlas, kurš trusis dzīvos pilī, kurš rātsnamā, kurš pieticīgākā namiņā. Bet varbūt tas arī nemaz nav tik svarīgi, jo katrā minibūvē jaušama saimnieka un viņa ģimenes locekļu ieliktā mīlestība. Mājas ir gan no ķieģeļiem, akmeņiem, apliktas ar velēnu, no malkas krāvuma, ar zāles jumtu un ar puķēm uz balkona. Tās zied gan pie minibaznīciņas, gan uz mājiņu jumtiem. Dažs trusis laiski izstiepies savā namā, dažs nobijies no skaļiem ekskursantiem, ielien dziļāk “rezidencē”. Bērniem Trušu pilsētiņā īpašu prieku sagādā iespēja pašiem pabarot garaušus ar līdzpaņemtajiem burkāniem. Pašlaik Trušu pilsētiņā ir vairāk nekā 20 mājiņu, kurās dzīvo ap 100 trušu. Vienā no mājiņām redzējām, ka itin draudzīgi ar trušiem sadzīvo arī jūrascūciņu “laulāts pāris” — trīskrāsainā Lote un rudais Motis. Viņi tajā jutās tik cienīgi un cēli kā īpašas personas.
Trušus saimnieks neaudzē ne gaļai, ne ādām — tikai apskatei. Pašlaik ir vairāk nekā 55 trušu šķirnes, bet viņš iecerējis izveidot Eiropā lielāko šķirnes trušu kolekciju — izstāžu katalogos esot ap 80.

Staburags.lv ARHĪVS

Trušu pilsētiņā brīvdienu nav

Kategorijas