Staburags.lv ARHĪVS

Skrīveru arbūzi pārspēj svešzemju

Imants Kaziļuns

2013. gada 12. septembris 09:11

519
Skrīveru arbūzi pārspēj svešzemju

Skrīveros vienkopus var apskatīt vairāk kā simts ķirbju. Trīs desmiti šķirņu, no pašiem mazākajiem līdz 50 kilogramu milzeņiem, pārtraukuši augt un nobriest “Kastaņu” māju pagalmā. Līdzās tiem arī neiedomājami saldi arbūzi un melones.

Ķirbju audzēšana ir tikai viens no daudzajiem Sofijas Ābolas vaļaspriekiem, bet tam viņa nodevusies tik pamatīgi, ka par katru  šķirni stāsta ko interesantu. Vieni aug nevis apaļumā, bet garumā, līdz pat metram. Ja no tā nogriež gabalu, griezuma vieta, līdzīgi kā ievainojums cilvēkam, sadzīst un pārējais ķirbis nebojājas. Kādas citas šķirnes ķirbjus iecienījušas peles. Pērn vienā no lielākajiem izveidojušas midzeni. Ķirbis atstāts uz lauka. Sasnidzis, bet oranžā peļu māja vēl ilgi pa gabalu spīdējusi.

Starp gludajām lielajām ogām iespraukušās arī pa kādai ļoti atšķirīgai — kraupainas, kā no dubļiem veidotas vai saknēm līdzīgu tīklojumu, kas tā kā sašķeļ citviet gludo ogas ādu. Ir arī turbānķirbji, kas atgādina austrumu tautu galvas­segu.

Ne tikai izskata ziņā ķirbji ir īpaši. No viena, pievienojot mannu, sāli un cukuru, iznākot garda putra, citi noder salātiem vai sautējumiem.

Iespaidīga ir arī saimnieces arbūzu dobe. Dienām paliekot īsākām, naktīm vēsām, tumši zaļās ogas viena pēc otras no lauka pārceļas uz virtuvi. Pirms izvēlēties kārtējo “upuri”, Sofija katram piebungo ar pirkstu. “Ja skan kā tukša muca, ir ēdams,” viņa saka. Ir atrasts visskanīgākais, un drīz vien tas, pārgriezts uz pusēm, rāda koši dzeltenu sulīgu mīkstumu un melnas sēklas. Garšo atšķirīgi no veikalā pirktā, tā bagātīgāka, mīkstums miltaināks. Vēl interesantāks pārsteigums ir smaržīgās, dūmakaini saldās melones. Saimniece teic, ka nākamgad to audzēšanai pievērsīsies pastiprināti. Jau sameklētas dažādu šķirņu sēklas.