“Esmu audzis reizē ar Aizkraukli”

2013. gada 10. septembris 08:27

995

Jaunjelgavas novadā deklarētais a. s. “Latvijas valsts meži” Vidusdaugavas mežsaimniecības izpilddirektors Jānis Belickis ikdienā brauc uz darbavietu Koknesē. Šovasar viņa ikdiena ir papildināta ar vēl vienu pienākumu — viņš ir kļuvis par Aizkraukles novada domes deputātu, ievēlēts no Vidzemes partijas saraksta un izvirzīts darboties finanšu komitejā.

“Bija trīs hokeja laukumi”
— Kādēļ nolēmāt balotēties vēlēšanās un kļūt par deputātu tieši Aizkrauklē, nevis Jaunjelgavas novadā, kur esat deklarēts?
— Mani uzrunāja Līduma kungs, nebija tā, ka es klauvēju pie viņa durvīm, sakot, ka gribu būt deputāts. Pēc pailga pārdomu brīža sapratu, ka varbūt ar savām domām varu radīt pievienoto vērtību, par daudz ko man ir savs viedoklis, tāpēc piekritu.
Sevi uzskatu par aizkrauklieti. Kādreiz mani vecāki dzīvoja Skrīveros, bet, kad man bija divi gadi, pārcēlās uz Aizkraukli. Pēdējos trīs gadus Aizkrauklē vairs nedzīvoju, bet Sērenes pagastā, tomēr mana dzīve ar Aizkraukli ir cieši saistīta — tur strādā mana sieva, pilsētas sākumskolā mācās vecākais dēls, un to apmeklē arī dvīņi — meita un dēls.

— Kāpēc uzskatāt sevi par aizkrauklieti?
— Esmu audzis reizē ar Aizkraukli — tur, kur tagad ir autobusu stacijas teritorija, kādreiz bija Pļaviņu HES celtnieku barakas, es tās vēl atceros. Barakās vēlāk bija izvietots gāzes dienests, mans tēvs tur strādāja par autovadītāju. Atceros arī, ka pilsētā bija trīs hokeja laukumi. Mani vecāki visu mūžu ir strādājuši Aizkrauklē un dzīvo te joprojām. Pamatskolu esmu beidzis Aizkrauklē, bet pēc tam turpināju mācīties Ogres meža tehnikumā, katru dienu braucu uz skolu un atpakaļ. Agros rītos un vēlos vakaros esmu iepazinis dzelzceļa stacijas ikdienu, tādēļ viens no maniem deputāta ierosinājumiem bija sakārtot dzelzceļa stacijas apkārtni. Daudzi ar vilcienu brauc uz darbu un citur, bet tur nav piemērota automašīnu stāvlaukuma.

— Kāda jums tagad šķiet Aizkraukle?
— Aizkraukle savulaik ir būvēta kā celtnieku pilsēta, ar plašiem apstādījumiem, tomēr tagad, kad tiek atjaunotas mājas, skolas un dažādas iestādes, vizuāli tā ir kā Lieldienu ola, katra atjaunotā māja citā krāsā, toņos. Manuprāt, vajadzētu izstrādāt vienotu koncepciju, noteikumus, kādai pilsētai būtu jāizskatās, lai tās vizuālais tēls būtu vienots un acīm tīkams.

Aizkrauklē ir laba sporta bāze, jādomā, kādos virzienos sportu attīstīt un ko vēl vajadzētu uzlabot. Mani dēli trenējas futbolā, tomēr futbolistiem agrā pavasarī un vēlā rudenī, kad stadions ir mitrs, nav vietas, kur svaigā gaisā spēlēt. Būtu labi, ja varētu izveidot mākslīgā seguma laukumu, kā tas ir, piemēram, Ogrē.

Raksta turpinājumu lasiet laikraksta "Staburags" 10. septembra numurā.

Staburags.lv ARHĪVS

“Esmu audzis reizē ar Aizkraukli”

Kategorijas