Staburags.lv ARHĪVS

Stūrītis Tēvzemes pret kaudzīti papīra

Imants Kaziļuns

2013. gada 6. septembris 08:43

130
Stūrītis Tēvzemes pret kaudzīti papīra

Šis ir trešais gads, kopš Latvijā ir spēkā likums, kas atļauj ārzemniekiem par noteiktu naudassummu, piemēram, nopērkot dzīvokli vai māju, saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā. Līdz šim to izdarījuši astoņi tūkstoši dažādu valstu iedzīvotāju no Krievijas, Ķīnas, Ukrainas, Kazahstānas un Uzbekistānas. Valstī nekustamajos īpašumos, kapitālsabiedrībās un bankās, pārdodot atļaujas, no viņiem ieplūdis ap pusmiljarda latu. Iebraucēju skaits salīdzinājumā ar mūsu pašu bāleliņu — aizbraucēju — tūkstošiem joprojām ir salīdzinoši mazs, bet katru gadu tas dinamiski palielinās. Pirmajā gadā interesi izrādīja vien divi ķīnieši, nākamajā — 16, pērn — ap 120, bet šogad jau vairāk kā 200. Trauksmes zvanu jau skandina gan Nacionālā apvienība ““Visu Latvijai!” —  “Tēvzemei un Brīvībai!”/LNNK”, piedraudot nepieņemt nākamā gada budžetu, gan Latvijas Ordeņu brālība. Cilvēki, kuri izpelnījušies valsts augstākos apbalvojumus, aicina pārtraukt uzturēšanās atļauju tirdzniecību, saucot to par “pazemojošu”.

Uzturēšanās atļauju biznesam ir ēnas puse. To pircēji ir turīgi cilvēki, kuri atšķirībā no vidusmēra latvieša par nekustamo īpašumu var samaksāt lielas summas. Tādējādi pēc krīzes atdzīvināts sastingušais nekustamā īpašuma tirgus. Mākleri, dīleri un citi ekonomikas “burbuļu pūtēji” to vien gaidīja un pēdējos trijos gados berzē rokas. Viņiem vienalga, kā nauda ieripo makā — ķīnieša vai zemgalieša. Sakustēšanās kā palu ūdeņi līdzi rauj visu nekustamā īpašuma tirgus cenu kāpumu, un mēs, nabaga zemnieku tauta, pie tik kārotā namiņa ezera krastā, iespējams, savas dzīves laikā tā arī netiksim. Kāpēc šo summu, kas nepieciešama, lai atļauju iegūtu, nevarētu vienkārši ieskaitīt Valsts kasē, lai šo mākslīgo cenu kāpumu apturētu?

Patika kaut kur lasītais humoriņš par ķīniešu klātbūtnes efektu Latvijā — kas ir labāk, ja no rīta uz ielas tevi sveicina ar “dobroje utro” vai klanoties smaidošs ķīnietis, sakot “labrīt”? Cilvēks, kurš paklanās, ceļ mūsu pašapziņu. Patīk mums vai ne, Latvija nevar būt izolēta no pārējās pasaules kā, piemēram, Ziemeļkoreja. Tautas staigāšana šajā gadsimtā sākās ar trešo latviešu emigrācijas vilni uz ārzemēm, tagad tikpat loģisks ir šī viļņa izraisītais atvilnis — no austrumiem plūstošais. Sava tiesa globalizācijas Latvijai nenāktu par ļaunu, un sastapšanās ar tādu Melno bruņinieku varbūt saliedētu mūs, citkārt vienam pret otru tik kašķīgos un neiecietīgos. Ja vien valstsvīri nespēlētos ar nacionālajām vērtībām, piešķirot katram, kurš vēlas, stūrīti mūsu Tēvzemes apmaiņā pret kaudzīti papīru, kuriem patiesībā pat nav seguma.