Staburags.lv ARHĪVS

Nav naudas, nav burtnīcu

Jānis Ozoliņš

2013. gada 5. septembris 09:01

253
Nav naudas, nav burtnīcu

Lai arī Izglītības likums paredz, ka Latvijā ir bezmaksas pamatizglītība, Ikšķiles vidusskolas skolēnu vecākiem likts parakstīties, ka darba burtnīcas bez iebildumiem pirks paši. Skola, iespējams, tā rīkojusies naudas trūkuma dēļ, taču šāda rīcība ir prettiesiska — norāda Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvji. Ikšķiles vidusskolas direktore Laima Kalniņa gan noliedz, ka skolotāji būtu likuši vecākiem darba burtnīcas iegādāties. Tomēr piebilst, ka joprojām gaida no valsts naudu, kas tai nav ieskaitīta.

Līdz šim Tiesībsarga birojā vērsušās 60 personu, lai konsultētos par mācību līdzekļu iegādi. Konstatēti arī gadījumi, ka skolotājs bez direktora ziņas licis pirkt darba burtnīcas, kuras maksā apmēram divus — trīs latus.

Lai kompensētu mācību līdzekļu trūkumu, daļā izglītības iestāžu tos joprojām aktīvi kopē.  Taču autordarbu kopēšana Latvijā ir aizliegta ar likumu, un skolas nedrīkst, piemēram, nopirkt vienu darba burtnīcu un vajadzības gadījumā visai klasei to pavairot. Patiesībā tā ir pat sodāma darbība, tāpēc, lai gan ir zināms, ka šādi rīkojas, atklāti runāt par to skolu vadība izvairās.

Apgāda “Zvaigzne ABC” valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka ir pārliecināta, ka darba burtnīcas skolās kopē. Viņa uzskata, ka tas rada gan materiālus, gan morālus zaudējumus darba autoram, kurš nereti arī pats ir skolotājs. Rezultātā viens kolēģis aplaupa otru kolēģi. 

“Protams, mēs darba burtnīcas kopējam,” stāsta kāda no Aizkraukles reģiona  skolotājām. “Par to skaļi neviens nerunā, bet mums nav citas izejas. Lai arī tagad daudz runā par bezmaksas izglītību, tāda patiesībā neeksistē. Darba burtnīcas ir jāpērk, tikai neesmu pārliecināta, ka tas ir labākais mācību līdzeklis. Turklāt izdevēji ir “uzskrūvējuši” cenas, un arī mācību saturs katru gadu tiek mainīts. Šķiet, valsts atbalsta grāmatu izdevējus, nevis skolēnu vecākus.”

Kāda skolotāja atklāj, ka agrāk pati gatavojusi mācību līdzekļus un ministrija tikai apstiprinājusi komplektu: mācību grāmata, darba burtnīca, skolotāja grāmata, pārbaudes darbi. Viņa atzīst, ka grāmatu pilnvērtīgi varēja lietot arī bez darba burtnīcas. No pieredzes zinu, ka bieži vien skolotāji tās neizmanto — tukšas vai pustukšas tās vēlāk nonāk papīrgrozā.

Nesaprotu, kāpēc šīs darba burtnīcas īsti vajadzīgas? Mana un citas paaudzes mācījās bez  darba burtnīcām no skolas dotām grāmatām, ko pēc kārtas lietoja vairākas klases, un zināšanas nebija sliktākas. Ja skolai vai pašvaldībai nav naudas darba burtnīcām, tad jāmaina mācību saturs, lai var iztikt bez tām.