Talkas – svētki un izdzīvošanai

Andris Ansis Špats, zemnieks, tehnisko zinātņu doktors, Bīriņos

2013. gada 30. augusts 11:00

196

Pērn mūsu dižbrūkleņu laukos bija nedaudz vairāk par 3000 talcinieku – „lasītāju sev” un savai ģimenei. Par visiem esam ļoti priecīgi, jo tas jūsu atnestais prieks par šīm brīnišķām ogām, stāstījums par ģimenē uzlaboto veselību, atnestās jaunās receptes – tas viss nes līdzi tik ļoti nepieciešamo prieku par Dzīvi un gandarījumu par paveikto Dabas atjaunošanā „kūdras tuksnesī” un cilvēku labā. Mums visi talcinieki ir mīļi, gan paši mazākie, gan sirmie seniori, gan neredzīgo biedrības, gan skolu un slimnīcu kolektīvi.

Katru gadu mūsu talciniekiem sestdienās un svētdienās koncertus Dabā sniedz mākslinieki un mūsu pašdarbnieki, jo te ir dabā strādājoša auditorija, kas pateicas ar dažām salasīto ogu saujām un šis „honorārs” esot muzikantam vismīļakais garos ziemas vakaros.

Šogad daudzi dārznieki laukos ir satraukušies par VID vadītāju draudiem „uzbrukt” lauku talciniekiem par nenoformētiem darba līgumiem. Mēs savukārt pārliecinājāmies, ka „Darba līgumi” ir attiecināmi uz „darba dienas” strādājošiem, bet nevis uz dažu stundu talciniekiem. Tāpēc kādas VID inspektoru fotogrāfijas nav pierādījums par vairākām darba dienām, jo viņiem ir atkārtoti jāfotografē vismaz 2-3 reizes dienā lai spētu pierādīt pilnu darba dienu. Otrkārt, talcinieki - pilsētnieki parasti darba dienās strādā oficiāli reģistrētu darbu pilsētās, ko katrs inspektors var pārliecināties savā datu bāzē, ja vien viņš ir patiesi inspektors, bet nav kāds „izspiedējs” ar viltotu vai īstu apliecību.
Diemžēl, bet ir dzirdētas baumas par visai nekrietniem VID inspektoru uzbrukumiem, pārbaudot pat radniecības pakāpi. Viņi rupji pārkāpj Latvijas parakstīto starpvalstu vienošanos „Par bioloģisko daudzveidību” , kur 8. pantā ir noteikts: „Saskaņā ar savu valstisko jurisdikciju respektēs, saudzēs un saglabās pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu ar tradicionālo dzīvesveidu uzkrātās zināšanas, jauninājumus un praktisko pieredzi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā, kā arī veicinās to plašāku pielietošanu. Atzīs un iesaistīs šo zināšanu, jauninājumu un prakses turētājus šo zināšanu pielietošanā, sekmēs šādu zināšanu, jauninājumu un pieeju izmantošanas rezultātā iegūto labumu taisnīgu sadali;”

Atgādinu 19.g.s. sākumā grāfa Ludviga Augusta Mellina (Krievijas dzimtbūšanas atcelšanas likumu izstrādes vadītājs) rakstīto –„...latviešiem ir 2 lieli svētki – Jāņi un Talkas...”. Savukārt vēsturē brīvo latviešu zemnieku talku veida palīdzība sen aprakstīta un tās tika atļautas visās valsts iekārtās kopš 13.g.s. un pat padomijā mēs studenti braucām ražas talkās, nesaņemot kādu algu.
Man šķiet, ka patreizējā partokrātija kopš 1995. g. izvērš sistēmatisku cīņu pret pašas vadītās valsts pamatiedzīvotājiem laukos un tagad – pēc nedabīgi augstiem nodokļiem – lielākiem ES, viņi cer iznīcināt seno labdarbību un svētkus laukos – talkas, jo šo darbības veidu viennozīmīgu tulkojumu angļu valodā pat neatrast, jo to tulko gan kā „izpalīdzēšana”, gan kā „palīdzība”, gan kā „kopīgu darbību”.
Pēdējā laikā kādi avīžnieki kā „jaunie teorētiķi” par „atļauto talku” sauc vien kādu netīrumu savākšanu pēc „Ļeņina baļķa” parauga un laucinieku talkas pielīdzinā „padomijas tradīcijām”.

Vēstures liecības:
A.Hūpelis 18.g.s. rakstījis:” „Spiedīgā gadījumā muiža rīkoja talku ar kopīgu ēšanu, dzeršanu un vakarā deju pie somu dūkām.”
Taču A.Švābe uzskata: „Paradums organizēt plašus kopdarbus no kaimiņu sētu jauniešiem pastāvēja jau pirms zviedru laikiem kā ieradumu tiesību institūts. Talkas sakarā ar brīviem zemniekiem vēl izmanāmas 16.g.s. sākumā”
„.... jau 13. gadsimtā kā ordenis tā bīskapi pieaicināja latviešu zemniekus lauksaimniecības sezonas darbu sastrēguma laikā talkas veidā, kamēr galvenos darbus muižās veica dreļļi (vergi). Tie bija karagūstekņi (leiši etc.)... „
Dunsdorfs E., Spekke A. Latvijas vēsture 1500-1600. Stokholma, 1964.(284.,285.lpp)

Te vietā ir saprast, ka tautas svētku aizliegšana jau notika padomijas gados, kad kādi vietējie komunisti aizliedza Jāņus, jo arvien plašāk pilsētu strādnieki brauca pie saviem lauku talku organizatoriem kopīgi svinēt Jāņus. Tā komunistu vadoņi cerēja apspiest un vairāk pakļaut spītīgo tautu. Tautas nosodījums un arī mūsu egregora palīdzība nesa visai nelabu galu šiem tautas naidniekiem.
Patlaban kādi nejēgas no VID virsotnēm cenšas parādīt savu „pārcentību” apspiežot ar sodiem tikpat senus tautas svētkus – Talkas, sevišķi augļu dārzos. Viņu aprobežotība ir domā, ka labāk ir atstāt zemē Mātes – Zemes dāvanas, nevis atveseļot tautu.
Daudzās tautās ir senās zinības, ka lasot augļus ar rokām, domu enerģija strukturē ūdens molekulas, kuras nes līdzi savu „atveseļošanas enerģiju” un dzīvesprieku.

Mūsdienu tālās prognozēs rakstīts, ka lielās Pasaules pārmaiņās izdzīvos tās tautas, kurās būs spēcigākas savstarpējās palīdzības idejas un tradīcijas, ko VID pašlaik cenšas laukos iznīcināt, tādejādi viņi pilda kādu „melno spēku” uzdevumu.
Esmu lasījis pētījumu, ka visās pēcpadomju valstīs strauji pieauga mirstība virs „bioloģiskās normas”, bet viszemākā mirstība ir tautās, kur ir lielākas un vairāku paaudžu ģimeņu tradīcijas.

Mūsu ogu lasīšanas talcinieku iepirkto ogu naudiņa nonāk saimniecības kasē un tālāk tā tiks aplikta ar nodokļiem, jo tā visa tiks izmantota saimniecības attīstībai, jo „purvu bridējus” nedz šī valsts, nedz ES vēl neatbalsta.

Vēl neviena ģimene „lasot sev” nepilnu dienu nav šeit sasniegusi ieņēmumu normu – 2000 Ls, kas būtu tai jādeklarē kā apliekamais ieņēmums, kā meža ogu vai sēņu ievākums.

Daudzi Latvijas valsts atjaunošanas laiku likumi pasen jau aizmirsti. Piemēram: kopš 1991.gada bija likums „ar „apgrozījuma nodokli” netiek aplikti pakalpojumi lauksaimniecisko darbu veikšanā. Tāpat „apgrozījuma” nodoklis nav, ja juridiskā persona saviem darbiniekiem, citiem pakalpojumu sniedzējiem nodod bez maksas lauku ražu (sk.4. pants), vai to maina pret pakalpojumu.

Protams, Korektā „apgrozības likuma” vietā tika radīts Pievienotās vērtības nodoklis, kas daudzās ES valstīs lauksaimniekiem ir „0” vērtībā, bet latviešiem – 21%. Jāņem vērā tas, ka lauku raža nav tikai šī gada darba un resursu ieguldījums, ko grāmatvedībā var atskaitīt no PVN kā izdevumus, bet raža ir daudzu iepriekšējo gadu darbu rezultāts. Tādejādi zemnieki ar PVN Latvijā tiek aplikti dubultīgi, pat par iepriekšējās paaudzes ieguldījumu, piemēram, meliorācija.

Paskatīsimies
PVN bāzes pārtikas produktiem Eiropā 26.01.2010 18:27
Lielbritānija-0%
Īrija-0%
Malta-0%
Andora-0%
Sanmarino-0%
Slovēnija-0%
Horvātija-0%
Šveice-2,4%
Lihtenšteina-2,4%
Luksemburga-3%
Polija-3%
Spānija-4% (Kanāriju salās,Seutā,Meliļjā-0%)
Grieķija-4,5%
Portugāle-5%
Kipra-5%
Francija-5,5%
Monako-5,5%
Beļģija-6%
Nīderlande-6%
Vācija-7%(Helgolandes salā-0%)
Islande-7%
Bulgārija-7%
Maķedonija-7%
Serbija-8%
Turcija-8%
Rumānija-9%
Čehija-9%
Itālija-10%(maize-4%)
Austrija-10%
Slovākija-10%
Krievija-10%
Ukraina-10%
Baltkrievija-10%
Ungārija-12%
Zviedrija-12%
Somija-12% (Ālandu salās-0%)
Norvēģija-13% (Svalbardā jeb Špicbergenā-0%)
Kosova-16%
Gruzija-18%
Armēnija-18%
Azerbaidžāna-18%
Igaunija-19%
Lietuva-20%
Albānija-20%
Latvija-21%
Dānija-25% (Grenlandē-0%)
Patlaban lauku saimniecības saņem maksu par ražu pēc daudziem mēnešiem,. BET... valsts iestāde „Latvenergo” pieprasa samaksu ik mēnesi, maksimāli līdz 20 datumam un pēc tam par katru dienu (!) aprēķina „soda naudu”.
Iespējams, ka vienīgi no ES topošās Direktīvās par mazo un visējo uzņēmumu saglabāšanu un attīstīšanu mēs varēsim sagaidīt reālu atbalstu arī Latvijā, kas patlaban tiek novirzīts lielajām muižas veida saimniecībām, jo citādi tās nevarētu izdzīvot.

Man šķiet, ka lauku zemniekiem laiks publiski pateikt savu viedokli, jo visas pazīmes rāda, ka šeit realizē Krievijas KGB slepeno dokumentu (atrasts un publicēts „LA” 1992.g.) par „Atriebību Latvijai par PSRS iznīcināšanu” realizējot Latvijas lauku iznīcināšanu, kā tautas dzīvo balstu.

Pielikumā VID atbilde uz Prezidenta kancelejas pieprasījumu – „zemnieki ir blēži...”

Andrim Ansim Špatam
andris.spats@gmail.com

Latvijas Valsts
prezidenta kancelejai
Pils laukums 3
Rīga, LV-1900

Par iesnieguma izskatīšanu

Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši kompetencei ir izskatījis ar Latvijas Valsts prezidenta kancelejas 2012.gada 5.aprīļa vēstuli Nr.1108 “Par viedokļa sniegšanu” saskaņā ar Iesniegumu likuma 4.panta pirmo daļu pārsūtīto Andra Anša Špata 2012.gada 25.marta elektronisko iesniegumu par normatīvā regulējuma trūkumu saistībā ar talkām (turpmāk – iesniegums), kā arī minēto Latvijas Valsts prezidenta kancelejas vēstuli un izsaka šādu viedokli daļā par iesniegumā minēto saistībā ar nodokļu jomu regulējošo normatīvo aktu piemērošanu.
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 7.pantā ir noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja gada ienākums ir visa taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā iegūto naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums.

Atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta pirmajai daļai maksātāja gada apliekamo ienākumu veido ienākumi, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis atbilstoši šā panta otrajai, ceturtajai un piektajai daļai, un pārējie šā panta trešajā daļā minētie ienākumi. Minētā panta trešās daļas 21.punktā ir noteikts, ka pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti citi ienākumi, kas nav minēti šā likuma 9.pantā.

Tādējādi jebkurš ienākums, kas gūts naudā vai naturālo vērtību veidā, ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.pantā nav noteikts citādi.

Kā viens no neapliekamo ienākumu veidiem šā likuma 9.panta pirmās daļas 35.punktā ir minēts dāvinājums no fiziskajām personām.
Saskaņā ar Civillikuma 1912.pantu dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Savukārt dāvinājumi atlīdzības nozīmē, ievērojot Civillikuma 1933.punktā noteikto, ir dāvinājumi, kas piešķirti kā atlīdzība par izdarītajiem pakalpojumiem.

Atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 35.punktā noteiktajam gada apliekamajā ienākumā netiek ietvertas un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek apliktas dāvanas no fiziskajām personām:
pilnā apmērā – ja dāvinātāju ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē. Minētā norma nav piemērojama, ja dāvanu dāvina saimnieciskās darbības ietvaros;
līdz 1000 latiem taksācijas gada laikā – ja dāvinātājs ir šā punkta “a” apakšpunktā neminēta fiziskā persona. Šī norma nav piemērojama, ja dāvanu dāvina fiziskā persona savas saimnieciskās darbības ietvaros, kā arī tad, ja fiziskā persona ir saņēmusi dāvanu ar atlīdzības raksturu Civillikuma izpratnē, u.c.

Jāuzsver, ka neatkarīgi no tā, vai dāvanas saņēmēju ar dāvinātāju saista radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē vai nesaista, dāvinājums tiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja dāvinātājs to dāvina saimnieciskās darbības ietvaros.
Attiecīgi, ja dāvinātājs ir zemnieks, kuram saimnieciskā darbība ir saistīta ar lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu, tā dāvinājums lauksaimnieciskās produkcijas veidā kā pateicība par dalību talkā tiks uzskatīts par dāvinājumu saimnieciskās darbības ietvaros, uz kuru likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 35.punktā noteiktais atbrīvojums no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli nav attiecināms.

Savukārt, ja starp personām pastāv vienošanās, ar kuru viena persona apņemas sniegt pakalpojumu, bet otra veikt samaksu noteiktā apjomā, t.sk. naturālā izteiksmē (lauksaimnieciskās produkcijas veidā), šāds ienākums fiziskajai personai netiek klasificēts kā atlīdzība dāvinājuma nozīmē, bet kā atlīdzība par sniegto pakalpojumu, kura ir apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Jāvērš uzmanība, ka nodokļu administrēšana ir savstarpēji saistītu procesu kopums, kuru mērķis ir nodrošināt nodokļu un nodevu ieņēmumu pilnīgu, savlaicīgu un taisnīgu iekasēšanu saskaņā ar nodokļu jomu regulējošos normatīvajos aktos noteikto. Viens no šiem procesiem ir nodokļu kontrole, kura tiek veikta, pamatojoties uz risku vadības principiem, t.i., kontroles darbības tiek veiktas saskaņā ar riska analīzes rezultātiem un noteiktajām prioritātēm. Ja kontroles pasākumu laikā tiek konstatēti pārkāpumi, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas rīkojas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Attiecībā uz iesniegumā minētajām talkām zemnieku sētās jāatzīmē, ka nekādas akcijas netiek veiktas, lai pārbaudītu šo pasākumu norises vietas.

Uzskatām, ka iesniegumā ierosinātie grozījumi normatīvajos aktos radītu labvēlīgus nosacījumus nelegālai nodarbinātībai un iespējai ļaunprātīgi izvairīties no nodokļu nomaksas.

Papildus informējam, ka atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.239 “Finanšu ministrijas nolikums” 1.punktam Finanšu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde finanšu nozarē, kas ietver valsts un pašvaldību budžeta, īstermiņa un ilgtermiņa finanšu politikas, grāmatvedības un komercsabiedrību revīzijas politikas, iekšējā audita politikas, finanšu tirgus politikas, azartspēļu un izložu organizēšanas politikas, valsts un patērētāju interešu aizsardzības politikas dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu izmantošanas jomā, nodokļu politikas, muitas darbības politikas, valsts sektora darba samaksas politikas un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu koordinācijas un izmantošanas vadības politikas, komercdarbības atbalsta kontroles politikas (izņemot jautājumu par atbalsta sniegšanu Līguma par Eiropas Savienības darbību 1.pielikumā minēto lauksaimniecības produktu, kā arī zivsaimniecības produktu un mežsaimniecības jomā), kā arī sabiedriskā labuma organizācijas politikas apakšnozares.

Minēto noteikumu 5.1.apakšpunktā ir noteikts, lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija izstrādā un īsteno politiku valsts budžeta un finanšu vadības, muitas, nodokļu un nodevu sistēmas jomā, kā arī citās šajā tiesību normā minētajās jomās.

Saskaņā ar Iesniegumu likuma 4.panta pirmajā un otrajā daļā (redakcijā, kas ir spēkā no 2012.gada 18.aprīļa) noteikto, ja iestāde konstatē, ka saņemtais iesniegums pilnībā vai kādā daļā nav šīs iestādes kompetencē, tā septiņu darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas par to informē iesniedzēju un, ja iespējams, norāda kompetento iestādi. Ja tas ir lietderīgi, iestāde var nepiemērot šā panta pirmo daļu un septiņu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pārsūtīt šo iesniegumu citai iestādei, informējot par to iesniedzēju.

Ņemot vērā minēto, Valsts ieņēmumu dienests ar 2012.gada 20.aprīļa vēstuli Nr.8.9-8/31743 “Par iesnieguma pārsūtīšanu” atbilstoši kompetencei pārsūtīja Finanšu ministrijai iesniegumu un minēto Latvijas Valsts prezidenta kancelejas vēstuli daļā par viedokļa sniegšanu par iesniegumā ierosinātajiem grozījumiem nodokļu jomu regulējošos normatīvajos aktos.

   Ar cieņu
       ģenerāldirektora p.i.   T.Kravalis

Staburags.lv ARHĪVS

Talkas – svētki un izdzīvošanai

Kategorijas