Mācība abām pusēm

2013. gada 30. augusts 07:58

503

Otrdienas vakarā Rīgā policijas ekipāža apstādināja bioloģijas doktoru, farmaceitu, uzņēmēju un politiķi Gunti Belēviču. Pārāk ātras braukšanas dēļ izrakstīja 30 latu soda kvīti. Pēc neilga brīža noteikumu pārkāpējs policijai ziņoja, ka viņu apturējušie vīri bijuši alkohola reibumā. Vēlāk intervijā televīzijai viņš savas aizdomas pamatoja ar policistu izskatu un uzvedību — alkohola dvinga izelpā, piesārtusi seja, nekoordinētas kustības. Profesionāla ārsta noteiktajai diagnozei nevar neticēt.

Policija alkohola lietošanā vainotos kolēģus pārbaudīja. Nosūtītā ekipāža saviem amatbrāļiem esot likusi iepūst “trubiņā”. Belēviča kunga aizdomas neapstiprinājās. Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības (LIDA) priekšsēdētājs Armands Augustāns vēstulē visiem masu medijiem pauž, ka šo gadījumu vēlreiz pārbaudīs policijas Iekšējās drošības birojs. Vēstuli gan noslēdz jau ar iepriekšējo teikumu noliedzošu frāzi — LIDA cer, ka Guntis Belēvičs spēs publiski atvainoties par nepamatotu policijas darbinieku apvainošanu par atrašanos darba laikā alkohola reibumā. Rodas iespaids, ka iekšējā izmeklēšana vēl tikai būs, bet jau tagad nepatiesi apvainotie gaida atvainošanos.

Ir teiciens, ka labākā aizsardzība ir uzbrukums, bet vai to šoreiz 30 latu dēļ būtu izvēlējies sodītais miljonārs? Saka arī, ka nav dūmu bez uguns, iespējams, policistu apvainošana nav atriebības mēģinājums, bet gan fakta konstatēšana.

Vakar pēcpusdienā iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim Guntis Belēvičs nosūtījis “Atklātu vēstuli par iespējamu policistu pārkāpumu “piesegšanu””, kurā sīki aprakstīts incidents ar policijas ekipāžu. Gaidītās atvainošanās vietā apvainotajiem policistiem, kuri, viņaprāt, darba laikā lietojuši apreibinošus līdzekļus, viņš atvainojas par braukšanas ātruma pārsniegšanu. Vēstulē norādīts uz tā sauktās ekspertīzes nepilnībām, jo vienkāršas izelpas pārbaudes vietā pārliecinošāks būtu neatkarīga ārsta narkologa atzinums.

Kā ikviens šāds “skaļš” gadījums, arī šis, iespējams, liks kaut ko mainīt gan vienā, gan otrā “frontes” pusē. Tas būtu visas sabiedrības labā. Neviens mēs neesam kristāltīrs, bet tādam uzstādījumam vajadzētu būt demokrātiskas sabiedrības izaugsmes pamatā — tapt labākiem. Ja turpmāk līdzīgās situācijās likums strikti noteiktu kārtību, kādā tās jāizskata, katrs no mums justos vairāk pasargāts un dzīvotu ar lielāku uzticēšanos likumsargiem.

Staburags.lv ARHĪVS

Mācība abām pusēm

Kategorijas