Vissteidzamāk risināmā problēma Latvijas skolās – disciplīna

2013. gada 29. augusts 13:52

1218

Vissteidzamāk risināmā problēma Latvijas skolās – disciplīna

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, sabiedrībā aktualizējušās diskusijas par izglītības jautājumiem, tostarp mācību līdzekļu iegādi, drošību skolās un ārpus tām, pedagogu algām un citiem jautājumiem.

Jaunākā „DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti liecina, ka lielākā daļa aptaujāto par vissteidzamāk risināmo problēmu Latvijas skolās uzskata disciplīnas trūkumu skolēnu vidū (62%). Salīdzinoši bieži aptaujātie norādījuši arī uz labu skolotāju trūkumu (42%). Jāpiebilst, ka pie steidzamāk risināmajām problēmām minēts arī slikts materiāli tehniskais nodrošinājums (30%) un nepietiekama mācību kvalitāte (30%). Savukārt vardarbību skolās par vienu no steidzamāk risināmajām problēmām uzskatījuši 25%, bet zemas skolotāju algas – 23% aptaujāto.

Interesanti, ka salīdzinājumā ar 2008.gadā veiktu līdzīga rakstura pētījumu par 12-13 procentu punktiem pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri par būtisku problēmu uzskata disciplīnas trūkumu un vardarbību skolās. Tikmēr retāk nekā pirms pieciem gadiem aptaujātie šogad norādījuši uz labu skolotāju trūkumu (2008.gadā – 47%; 2013.gadā – 42%) un zemām skolotāju algām (2008.gadā – 29%; 2013.gadā – 23%).

Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības eksperte Anita Līce norāda: „Lielākais pārsteigums pētījumā – ar lielu izrāvienu disciplīnas trūkums skolēnu vidū saņēmis vissteidzamāk risināmās problēmas titulu. Mācību disciplīnu klasē vistiešāk ietekmē skolotāja darbība. Ceru, ka iedzīvotāji vēlas sagaidīt veiksmīgāku skolotāju sadarbību ar pusaudžiem un kopīgu vienošanos par sociālām konvencijām, kuras visi ir ieinteresēti ievērot, nevis padomju laikiem raksturīgo autoritāro mācīšanas stilu un skolotāju, kura pavēles visi izpilda tādēļ, ka baidās.”

Tikmēr tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra „SKDS” sociālo un politisko projektu direktore Ieva Strode uzsver: „Pastāv iespēja, ka iedzīvotāju satraukums par disciplīnas trūkumu skolēnu vidū un vardarbību skolās ir reakcija uz notikumiem Jaunjelgavas skolā mācību gada beigās, nevis norāde uz problēmas izplatību Latvijas skolās vispār. Tomēr tas, ka iedzīvotāji par aktuālāku problēmu uzskata vardarbību skolās, nevis zemās skolotāju algas, droši vien ir pārdomu vērts.”

Savukārt vērtējot konkrētu izglītības līmeņu kvalitāti piecu punktu skalā, iedzīvotāji visaugstāko vērtējumu snieguši augstākajai izglītībai (vidējais vērtējums – 3,53). Tikai nedaudz kritiskāk vērtēta vispārizglītojošo skolu sniegtā izglītība (3,48), bet zemākais vērtējums sniegts arodskolu un profesionāli tehnisko skolu nodrošinātās izglītības kvalitātei (3,36). Salīdzinot iedzīvotāju vērtējumus pēdējo četru gadu laikā, šogad atzinīgāks vērtējums sniegts augstākās izglītības kvalitātei – atbilžu vidējā vērtība no 3,40–3,44 palielinājusies līdz 3,53. Savukārt, neskatoties uz to, ka šogad nedaudz pasliktinājies vispārizglītojošo un arodskolu / profesionāli tehnisko skolu izglītības kvalitātes vērtējums, tas joprojām ir augstāks nekā laika posmā no 2008.gada līdz 2010.gadam.

Tajā pašā laikā, kopumā vērtējot izglītības kvalitāti Latvijā, salīdzinoši liels skaits aptaujāto atzīmējuši, ka tā pēdējo gadu laikā nav nedz uzlabojusies, nedz pasliktinājusies (39%). Tikmēr 29% aptaujāto uzskata, ka izglītības kvalitāte Latvijā kopumā ir pasliktinājusies, bet uz tās uzlabošanos norādījuši vien 20% aptaujāto. Tiesa, pozitīvo viedokļu ir vairāk nekā 2008. un 2012.gadā.

Komentējot šos datus, Latvijas Universitātes mācību prorektors, profesors Andris Kangro norāda: „Salīdzinot ar pagājušo gadu, iedzīvotāju vērtējums par atsevišķu izglītības līmeņu kvalitāti šogad ir relatīvi maz mainījies. Tātad iedzīvotāju viedokli nav būtiski ietekmējuši „brāzmainie politiskie vēji” Latvijas izglītības vadībā. Tas varētu liecināt, ka respondenti parāda izpratni un pagaidām nesaskata reālas pārmaiņas izglītības sistēmā. Turklāt respondenti zināmā mērā saprot arī to, ka izglītības kvalitāti valsts mērogā principā nevar būtiski izmainīt viena gada laikā. Tiesa, optimistu skaits, kuri uzskata, ka pēdējo gadu laikā ir vērojama izglītības kvalitātes uzlabošanās, ir pieaudzis, bet citādi domājošo skaits faktiski nav mainījies.”

Lūgti norādīt, kuras no izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska prioritātēm izglītības sistēmas uzlabošanai Latvijā viņi atbalsta, visbiežāk aptaujātie pozitīvi vērtējuši ieceri izveidot elastīgu sadarbības modeli starp skolām un uzņēmumiem, veicinot izglītības – īpaši profesionālās – apguvi reālajā darba vidē (57%), un bezmaksas izglītības jautājumu risināšanu, lai vecākiem nebūtu jāpērk grāmatas un citi mācību līdzekļi (55%). Salīdzinoši bieži aptaujātie atbalstījuši arī ieceri izveidot pedagogu novērtējuma sistēmu, skolotāju atalgojumu saistot ar viņu darba kvalitāti (48%). Tikmēr visretāk no ministra minētajām prioritātēm iedzīvotāji par būtiskām uzskatījuši sadarbības izveidi starp augstskolām, apvienojot vai pārceļot atsevišķas studiju programmas uz tām augstskolām, kurās konkrētie mācību virzieni ir spēcīgāki (37%), un lielāku finansējuma piesaisti zinātnei (30%).

Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis uzsver: „Esmu gandarīts, ka Izglītības un zinātnes ministrijas izvirzītās prioritātes izglītības nozares sakārtošanā sakrīt ar virkni Latvijas iedzīvotāju aptaujā norādīto prioritāri risināmo jautājumu, lai uzlabotu izglītības kvalitāti valstī. Piemēram, sākot jau no šā gada 1.septembra, skolēnu vecākiem par saviem līdzekļiem ir jānodrošina tikai individuālie mācību piederumi, priekšmeti un materiāli. Tādējādi beidzot tiek nodrošinātas Latvijas Republikas Satversmē noteiktās tiesības uz bezmaksas izglītību.”

Raksturojot detalizētāk faktorus, kas varētu veicināt dažādu izglītības līmeņu kvalitāti Latvijā, aptaujātie visbiežāk atzīmējuši, ka augstāko izglītību uzlabotu stingrākas prasības gan pasniedzējiem un viņu kvalifikācijai (38%), gan studentiem (36%), kā arī plašāka studentu iesaistīšana praksē uzņēmumos (38%). Tikai nedaudz retāk iedzīvotāji norādījuši, ka augstākās izglītības kvalitāti varētu veicināt arī plašākas iespējas studentiem studiju laikā studēt vai iziet praksi ārzemēs (34%). Visretāk kā Latvijas augstākās izglītības kvalitāti veicinošus faktorus aptaujātie norādījuši resursu (bibliotēku, aprīkojuma) uzlabošanu augstskolās (7%) un neatkarīgu ārvalstu ekspertu piesaisti programmu akreditācijai (4%).

Vispārējās izglītības jomā aptaujātie par būtiskākajiem kvalitātes uzlabošanas instrumentiem uzskatījuši mācību programmu pilnveidošanu (44%), bezmaksas līdzekļu (grāmatu, darba burtnīcu u.tml.) nodrošināšanu skolās (39%) un stingrākas prasības skolēniem gūto zināšanu jomā (35%). Salīdzinoši bieži aptaujātie arī norādījuši, ka vispārējās izglītības kvalitāti uzlabotu skolotāju kvalifikācijas celšana (32%), labāku mācību līdzekļu, mācību metodikas izstrāde (31%) un stingrākas prasības skolotājiem, piesaistot atalgojumu viņu kvalifikācijas līmenim (29%).

Savukārt, izvērtējot profesionālās izglītības pilnveidošanas iespējas Latvijā, lielākoties aptaujātie atbalstījuši mācību satura ciešāku sasaisti ar darba tirgus prasībām (48%) un plašākas prakses iespējas mācību laikā, piemēram, attiecīgās nozares uzņēmumos (41%). Tikmēr nedaudz mazāk kā trešdaļa aptaujāto uzskata, ka profesionālās izglītības kvalitāti veicinātu aprīkojuma uzlabošana izglītības iestādēs (28%), stingrākas prasības audzēkņiem (28%) un pasniedzēju kvalifikācijas celšana (27%).

Visbeidzot, vaicāti, ko izglītības sistēmai jāspēj sniegt cilvēkam, lai viņš varētu iekļauties darba tirgū, vairāk nekā puse aptaujāto norādījuši pietiekamas teorētiskās un praktiskās zināšanas (68%) un prasmi patstāvīgi domāt un risināt problēmas (63%). Tikmēr spēju domāt analītiski un radoši par nozīmīgāko izglītības sistēmas sniegto ieguvumu atzīmējuši 46% aptaujāto, prasmi strādāt komandā – 37%, bet gatavību konkurēt ar citiem darba tirgus dalībniekiem – 31%. Visretāk par būtiskākajiem ieguvumiem aptaujātie uzskatījuši spēju efektīvi atrast sev nepieciešamo informāciju (17%) un spēju prezentēt, runāt auditorijas priekšā (14%).

Staburags.lv ARHĪVS

Vissteidzamāk risināmā problēma Latvijas skolās – disciplīna

Kategorijas