Aizmirstā meliorācija

2013. gada 29. augusts 09:39

1155

Kurš šodien var pateikt, cik tūkstošu kubikmetru ūdens aiztecējis pa savlaik izbūvētajām drenu sistēmām līdz 1990. gadam? Pēdējos 22 gados gan šis daudzums ievērojami sarucis, jo darbojas tikai daļa no tolaik izbūvētajām sistēmām. Pārējās aizbrukušas, novadgrāvji aizauguši ar krūmiem, drenu iztekas ir zem ūdens.

Pajautājiet jebkuram Agronomijas fakultātes pirmā kursa studentam, un viņš pateiks, ka augsni var mēslot, cik vien vēlas, bet, ja nebūs noregulēts optimāls mitruma režīms, raža tik un tā būs slikta.

Nezinu, cik ziemu skolā mācījusies zemkopības ministre Straujumas kundze, bet domāju, ka šajā ministrijā strādā ne tikai sociologi, politologi, juristi un viņu radinieki. Jābūt taču kādam lauksaimniekam, kurš ministrei varētu pastāstīt, kas ir meliorācija un kādu labumu tā var dot lauksaimniekiem.

Kad es vēl biju jauns un mēs meliorējām laukus Skrīveru saimniecībā, pie manis pienāca kāds kungs gados un teica: “Dēliņ, man bija vairāki miljoni latu, un es neko nevarēju izdarīt ar tiem lielajiem akmeņiem un slīkšņām, bet jūs cerat to visu paveikt?” Jā, mēs to paveicām, jo šo saimniecību vadīja gudri vīri — direktors Rīdūža kungs un agronoms Jānis Kārkliņš. Žēl, ka viņu vairs nav mūsu vidū. Ar viņu atbalstu mēs ne tikai nosusinājām visus laukus, bet izbūvējām arī ceļus, ierīkojām pirmo ūdenskrātuvi, sūkņu staciju un ganību laistīšanas iekārtas “Līču” fermā. Interesanti, kur tas viss ir tagad?

Valdība ir uzdevusi zemes īpašniekiem rūpēties par iebūvēto drenu sistēmu viņu zemē. Tas būtu pareizi, ja vien zemnieks ar lāpstu spētu iztīrīt aizbrukušo novadgrāvi, kurš diemžēl nav tikai vienas saimniecības robežās, bet dažkārt šķērso pat vairākus pagastus. Un, ja drenu sistēmas iztekas ir zem ūdens, tad tai nav nozīmes, tā sāk aizsērēt un neatgriezeniski sabojājas.

Vai tagadējā valdība domā, ka agrāk cilvēkiem nebija cita, ko darīt, kā vien izpļaut novadgrāvjus un tīrīt drenu iztekas? Šķiet, neviens šobrīd nedomā, ka ieguldītie milzu līdzekļi iet bojā. Turklāt tie nav vis miljoni, bet gan miljardi.

Lai iznīcinātu meliorāciju kā nozari, jau likvidēta Meliorācijas fakultāte Latvijas Lauksaimniecības universitātē.

Mani visvairāk izbrīna tas, ka Latvijā ir tāda partija kā Zaļo un Zemnieku savienība. Tai būtu vairāk jāuztraucas par Latvijas zemnieku labklājību, nevis jācenšas ar saukļiem savaņģot vēlētāju balsis, lai kārtējās vēlēšanās ātrāk tiktu pie siles.

Atrunas, ka nav naudas, ir nožēlojamas, jo katru gadu iet bojā kilometriem drenu sistēmu un novadgrāvju, tūkstošiem hektāru dabai atkarotas auglīgas zemes, kas iegūta, ierīkojot polderu sistēmas un slūžas.

Ja mūsu valdība strādātu cilvēku labā, tam nauda atrastos. Pietiktu, ja meliorācijas sistēmu kopšanai novirzītu daļu no subsīdijām, ko izmaksā “bruģa zemniekiem”, lai katrā novadā ik gadu varētu atjaunot vismaz 10 kilometru novadgrāvju.

Vai mēs esam tik bagāti, lai savlaik ieguldīto darbu aizlaistu postā? Šķiet, ka valdībai, kura pie šī darba roku nav pielikusi, galvenais ir tikt pie eiro. Žēl, ka tikmēr daudzu cilvēku ieguldītais darbs iet postā.

Staburags.lv ARHĪVS

Aizmirstā meliorācija

Kategorijas