Tā ir diena, kad izjūti kopību

2011. gada 18. novembris 07:30

600

Šodien ir Latvijas Republikas dzimšanas diena. Šo dienu svin ne tikai latvieši, bet arī citu tautību cilvēki, kuri dzīvo Latvijā. Viens no tādiem ir staburadzietis Vitauts Galvanausks, kurš pēc tautības ir lietuvietis, bet 18. novembris viņam ir svētku diena. Arī šogad viņš piedalīsies pagastā rīkotajā pasākumā.

Katru gadu lāpu gājiens
Kad Staburaga pagasta iedzīvotājiem lūdzām ieteikt kādu vietējo cilvēku, ar kuru var parunāt par valsts svētkiem un patriotismu, pirmo nosauca Galvanauska kungu. Viņš ir bijis viens no aktīvākajiem cilvēkiem, 1991. gadā braucis uz Rīgu, barikādēm. Katru gadu viņš piedalās Staburaga pagastā rīkotajā svētku gājienā.
“Šo tradīciju — lāpu gājienu — sākām pirms gandrīz desmit gadiem,” stāsta Galvanauska kungs. “Es tajā piedalos katru gadu. Tad var izjust svētkus. No pagasta centra ar iedegtām lāpām dodamies uz Dieva ausi, kur satiekamies ar Seces iedzīvotājiem, viņi uz šo vietu nāk no sava pagasta. Patīkami, ka piedalās ģimenes ar bērniem. Arī viņiem ir svētki. Iekurinām ugunskuru, dziedam Latvijas himnu, arī citas patriotiskas dziesmas. Daugavā ielaižam pītu vainagu ar svecēm, dzeram tēju, ēdam pīrāgus. Tā ir diena, kad jūtam tautas kopību.”
Par ātru nolaidām rokas
Vitauts Galvanausks uzskata, ka deviņdesmito gadu sākumā cilvēki bija patriotiskāk noskaņoti un tajā laikā tā arī uztvēruši 18. novembri. “Tagad patriotisms ir nedaudz mazinājies. Toreiz, kad braucām uz barikādēm, domājām par valsts neatkarības atgūšanu, bijām pārliecināti, ka cīnāmies par savu valsti un cilvēkiem,” saka staburadzietis. “Tagad jāatzīst, ka ne viss, par ko mēs toreiz domājām, tā arī ir noticis, kaut kā pietrūkst, kaut ko esam palaiduši garām. Iespējams, arī tos cilvēkus, kuri cīnījās par pirmo Latvijas neatkarību, ne viss pēc tam notiekošais apmierināja. Bet tur daļēji vainojama arī mūsu, latviešu, mentalitāte. Bieži vien, ja kaut kas neizdodas uzreiz, padodamies. Ja būtu turpinājuši tikpat aktīvi līdzdarboties politikā, būtu citādi, mēs par ātru nolaidām rokas.”
Pilsētā nedaudz formālāki
Vitauts Galvanausks visu dzīvi ir bijis skolotājs gan mazajās lauku, gan pilsētas skolās. Tāpēc viņam ir iespēja salīdzināt, cik patriotiski bērni ir katrā vietā. “Domāju, lauku skolās bērniem patriotisma ir vairāk. Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka laukos viņu ir mazāk un viņiem ir lielāka kopības izjūta,” saka skolotājs. “Arī valsts svētku svinēšana laukos ir nedaudz aktīvāka, bērni veido zīmējumu izstādes par savu zemi. Pilsētās svētku pasākumi, šķiet, ir nedaudz formālāki. Ir, protams, jaunieši, kas dodas uz Rīgu, lai tur piedalītos svētku sarīkojumos. Bet daļai skolēnu tā vienkārši ir tikai vēl viena brīva diena, kad nav jāiet uz skolu.”
Vitauts Galvanausks uzskata, ka skolā patriotismu māca par maz. “Daudz, protams, arī ir atkarīgs no vecākiem. Tagad, kad lielai daļai jādomā par izdzīvošanu, ģimenē patriotisms noteikti paliek otrajā plānā, un, ņemot vērā ekonomisko situāciju, arī attieksme pret valsti vairāk ir negatīva,” saka Galvanauska kungs. “Lai skolēniem mācītu patriotismu, nepieciešams cilvēks, kas skolā ienāk no malas. Tad tam, iespējams, būtu labāks rezultāts. Varbūt tagad, kad atsevišķi māca Latvijas un pasaules vēsturi, patriotismam būs pievērsta lielāka uzmanība.”

Staburags.lv ARHĪVS

Tā ir diena, kad izjūti kopību

Kategorijas