Minimālā alga — minimālā pensija

2012. gada 20. marts 07:34

2268

Skrīveru novada kultūras centrā ap 30 pensionāru tikās ar Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieku Ingu Alliku.

Dzīvo ilgāk par 62 gadiem
Pensionāri pauda sašutumu par mazajām pensijām, par to, ka valsts kādreiz viņus apzaga, 200 rubļu samainot pret vienu latu. “Valstī nebūtu neviena miljonāra, ja mēs padomju gados nebūtu visus labumus saražojuši, sagādājuši,” sacīja kāda pensionāre. “Pamēģiniet izdzīvot ar 140 latu lielu pensiju! Mūs neinteresē, kas būs pēc 10 — 20 gadiem, mums jādzīvo šodien!”
Vecļaudis uztrauc pensionēšanās vecuma palielināšana un īsais cilvēka vidējais dzīves ilgums — vai viņu bērniem vispār būs pensija, ko saņemt?
Ingus Alliks argumentēja, ka runas par īso vidējo mūža ilgumu ir pārspīlētas — statistiku būtiski ietekmē tie cilvēki, īpaši vīrieši, kuri jaunībā iet bojā avārijās. “Tie, kuri nodzīvo līdz 62 gadiem, dzīvo vēl ilgi. Latvijā mūža ilgums ir par pieciem, septiņiem gadiem lielāks nekā pirms 25 gadiem,” teica Allika kungs.
Miljardu latu gadā
Ingus Alliks pievērsa uzmanību tam, ka 37% no 800 tūkstošiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā reģistrēto nodokļu maksātāju saņem minimālo algu. “Ja cilvēks visu mūžu nodokļus būs maksājis no minimālās algas, viņš vairāk par minimālo pensiju nesaņems. Daudzi cilvēki algu saņem aploksnē ar domu — labāk saņemu šodien, man ir vienalga, kas būs nākotnē. Bet tie, kas saņem minimālo pensiju, mūsu valsti sauc par sliktu. Pašlaik valstī pensijām gadā vajag apmēram vienu miljardu latu.”
Pensionāri interesējās, kāds ir vecuma pensijas minimālais apmērs, ja cilvēks visu mūžu saņēmis minimālo algu. Allika kungs sacīja, ka minimālo vecuma pensiju aprēķina, 45 latus reizinot ar koeficientu. Ja darba jeb apdrošināšanas stāžs ir no 10 līdz 20 gadiem, minimālā pensija ir 49,5 lati, ja no 21 līdz 30 gadiem — 58,5 lati, ja no 31 gada līdz 40 gadiem — 67,5 lati, no 41 gada un vairāk — 76,5 lati.
Indeksācija ‘‘iesaldēta’’
Pensionāri vēlējās zināt, kas notiek ar pensiju indeksāciju. Allika kungs sacīja, ka tā ir ‘‘iesaldēta’’ līdz 2013. gadam. Paredzēts, ka to atjaunos 2014. gadā, bet, ja valsts finansiālā situācija būs labāka, tas iespējams arī agrāk, tomēr pagaidām valsts to nesola.
“Ja cilvēkam ir 50 gadu un vairāk, darbā viņu neviens neņem!” sacīja kāda pensionāre. Ingus Alliks iebilda, ka viss atkarīgs no cilvēka profesionālajām prasmēm — ir sevi jāpilnveido un jāmācās. “Tas ir stereotips, ka pēc 40 gadiem darbā negrib ņemt. Reizēm darbinieks 60 gados ir daudz labāks nekā 40 un 20 gados,” viņš teica.
“Ap 24% darbinieku turpina strādāt arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas. 2009. gadā, kad konsolidējām budžetu, radās daudz brīvu darba vietu, jo daļa cilvēku devās pensijā, taču gados jaunie brīvās vakances nemaz tā nekāroja.”
Polises visiem nepirks
Kāds pensionārs pārmeta, ka valsts pārvaldē strādā pārāk daudz cilvēku — 26%, bet Eiropas valstīs — tikai 10 — 12% no darbspējīgo skaita. Allika kungs tam iebilda, sakot, ka Latvijā valsts pārvaldē ir nodarbināti tikai 8% cilvēku.
Viena skrīveriete ierosināja — Labklājības ministrija varētu pensionāriem iegādāties veselības apdrošināšanas polises, jo, vairumā pērkot, būtu lētāk, bet pensionāri pēc tam tās varētu atpirkt. “Es labprāt tādu nopirktu,” viņa sacīja.
Allika kungs gan teica, ka valstij nav tik daudz naudas, lai 400 tūkstošiem vecuma pensionāru nopirktu polises. Viņaprāt, šis jautājums jārisina citādi, nodrošinot atlaides, saņemot medicīnisko palīdzību.

Staburags.lv ARHĪVS

Minimālā alga — minimālā pensija

Kategorijas