Līdzsvarā starp dabu un cilvēku

2012. gada 8. aprīlis 13:44

563

Andras Simanovas ģimene dzīvo biedrības “Zaķis un citi zvēri” izveidotajā ekociematā Secē, kas ir meža vidū. Ievērojot senās tradīcijas, nozīmīgs Saules kalendāra notikums ģimenei ir pavasara vienādības — svētkus rīko par godu mītiskajam un dabā sajūtamajam līdzsvara mirklim, kad diena un nakts ir vienā garumā, parasti šis mirklis ir 20. vai 21. martā. Tas ir laiks, kad ģimene svin Lieldienas — ar krāsotām olām, senču rituāliem, dziesmām un dejām.

Atkal pieskarties zemei
“Senajā kalendārā tā ir Sērsnu saules piektās savaites sestā diena. Gan senatnē, gan mūsdienās — astronomiskā pavasara sākums. Oficiāli neatzīts, šis notikums tik un tā ir skaidri un salasāmi ierakstīts zvaigznēs un Zemes ceļā. Ceļā, kas visiem, kuri ir šeit un tagad, ir patiesība un dzīvība. Katrā kontinentā Lieldienas svin atšķirīgi, bet to ideja — uzturēt līdzsvaru starp dabu un cilvēku — ir viena,” stāsta Andra Simanova.
Latvijas ģeogrāfiskajos platuma grādos šie svētki ir arī signāls, ka ir pēdējais brīdis sagatavoties pavasara lauku un zemes darbiem. “Siltums, gaisma, prieks ar katru saules staru ienāk mūsos. Zemes saimniekiem pēc garās ziemas atkal būs iespēja pieskarties augsnei, aprunāties ar to un sajust daudzās redzamās un neredzamās saites starp Zemes māti un cilvēkiem. Latvijai un visiem būtu labāk, ja mums būtu vairāk ilgtermiņā domājošu savas zemes saimnieku,” domā seciete.
Bultu šaušanas rituāls
Mitoloģijā pavasara vienādības — Lieldienas — ir īpašs brīdis, kad Saule atbrīvo ledus kristālā paslēpto dzīvo, strukturēto ūdeni — seno pasaku un sapņu laiku Pūķa dvēseli, kura, atbrīvojusies no visa vecā, liekā un negatīvā, pamet vēlmju, kaislību un acumirkļa ilūziju zemi, lai savu spārnu vējā celtos augstāk, tuvāk mūžīgās gaismas un bezgalīgo ideju okeānam.
Šajā dienā Andras Simanovas ģimene — meita Dārta un vīrs Ingus Zālītis — pulcējas kopā ar draugiem, domubiedriem un vienkārši labiem cilvēkiem, lai svinētu pavasara vienādības. Rīts sākas ar ļaunuma aizdzīšanas un modrības rituālu, saullēkta sveikšanu pie pūķu upes vai vienkārši avota, šūpošanos, krāšņu apģērbu, dziesmām, simbolu spēlēm. Latviešiem daudzu seno Lieldienu tradīciju vidū ir arī bultu šaušanas rituāls rītausmā — garajos ziemas vakaros izdomāto labo domu enerģija tiktu koncentrēta apzinātā uzmanības starā un kā bulta raidīta debesīs, un līdz pat rudenim nāktu atpakaļ kā siltums, gaisma un laime visos darbos.
“Baznīcas Lieldienas pie mums, Sēlijā, ir salīdzinoši jauni svētki, vēsturiski tiem nav nekā kopīga ar tautas kultūru. Kristus augšāmcelšanos vislabāk atzīmēt, aizejot uz tuvāko baznīcu, ko arī cenšamies darīt, bet krāsainie, dzīvie, dziedošie un dancojošie, simboliem bagātie tautas svētki tomēr ir pavasara vienādības. Slava Jēzum, bet neaizmirsīsim godāt arī tēvu, māti un senču — ar Dieva noliktajiem dabas ritmiem saistīto — tradīciju,” aicina seciete Andra Simanova.

Staburags.lv ARHĪVS

Līdzsvarā starp dabu un cilvēku

Kategorijas