Kokneses novadā notiks seminārs par seno svētvietu apsaimniekošanu
Otrdien, 5.jūnijā, plkst.9 Kokneses novadā, viesnīcas "Orinoko" konferenču zālē, notiks Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) rīkotais seminārs ar pieredzes apmaiņu par seno svētvietu apsaimniekošanu Latvijā, Igaunijā un Zviedrijā.
ZPR pārstāvis Juris Kālis aģentūru LETA informēja, ka seminārā, kas notiks gleznainā vietā Daugavas labajā krastā, aicināti piedalīties pašvaldību darbinieki, bet it īpaši plānotāji, kā arī seno svētvietu zemes īpašnieki, novadpētnieki, tūrisma speciālisti un citi interesenti.
Semināra mērķis ir tā dalībniekiem sniegt jaunu informāciju un zināšanas par tautas kultūrvēstures svarīgas komponentes - dabā sastopamo seno svētvietu - akmeņu, avotu, alu, koku, kalnu un pakalnu, kā arī citu līdzīgu objektu aizsardzību atbilstīgi nacionālā līmeņa likumdošanai, ilgtspējīgu apsaimniekošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
Semināru ZPR organizē laikā, kad kulmināciju sasniegusi Centrālā Baltijas jūras reģiona "INTERREG IVA" programmas atbalstītā projekta "Senās kulta vietas - nozīmīgs vides un kopēju identitāti veicinošs elements Baltijas jūras reģionā" ieviešana.
Patlaban Rīgas, Kurzemes, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionā beidzas pērn ekspedīciju laikā apzināto seno svētvietu apsaimniekošanas stratēģijas izstrāde, top brošūra un tūrisma karte ar parauga maršrutiem, ietverot katrā reģionā nozīmīgākās, ceļojumu galamērķim piemērotākās svētvietas un to apkaimē esošos citus populārākos apskates objektus, tiek domāts par informatīvo zīmju un stendu izgatavošanu un izvietošanu, kā arī par grāmatas "Senās kulta vietas Zemgalē" izdošanu.
Seminārā plānots projekta ārzemju partneru - Igaunijas un Zviedrijas ekspertu - stāstījums par viņu valstīs uzkrāto pieredzi šāda tipa kultūrvēsturiskā mantojuma apsaimniekošanā un aizsardzībā, tai atbilstīgo likumdošanas bāzi, kā arī pašmāju ekspertu vēstījums par seno svētvietu klasifikāciju un atsevišķu kulta objektu iekļaušanu tūrisma apritē, tostarp Zemgalē, informēja Kālis.
No ekspedīcijās iegūtās informācijas izriet, ka Zemgalē visvairāk ar leģendām un teikām apvīti kulta objekti atrodas Aizkraukles un Jēkabpils, tostarp Sēlijas pusē, bet mazāk - centrālajā daļā - Dobeles, Bauskas un Jelgavas apkaimē.
Tā, piemēram, Jēkabpils novadā Zasas parkā vien apskatāma ievērības vērta latviešu teiku varoņu plejāde - Vilkaču koks, Velna akmens, Raganas koks un Svētais avots. Īpašs ir stāsts par Zasas Velna akmeni, kurā, līdzīgi kā citos upura akmeņos, ir cilvēka roku izdobta bedrīte un gropīte, kur notecēt šķidrumam. Vieni runā, ka uz minētā akmens ir upurēti dzīvnieki un pa gropīti tecinātas asinis, citi atkal uzskata, ka iedobē liets tīrs ūdens, bet teika vēstī, ka akmeni šurp no Linaites atnesis pats velns, jo vēlējies nosprostot Zasas upīti. Taču no tā nekas nav sanācis, jo nodziedājuši rīta gaiļi, bet akmens te tā arī palicis, klāstīja Kālis.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra