Staburags.lv ARHĪVS

Mākslīgā niere izglābj dzīvību

Guna Mikasenoka

2012. gada 22. maijs 07:10

3082
Mākslīgā niere izglābj dzīvību

Medicīnas sabiedrības “Gaiļezers” filiāle — hemodialīzes dienas stacionārs Aizkraukles medicīnas centra ķirurģijas korpusa telpās darbojas jau vairākus mēnešus, bet oficiāli to atklāja piektdien, piedaloties SIA “Aiz­kraukles slimnīca”, SIA “Gaiļezers” un sadarbības partneru pārstāvjiem.

SIA “Aizkraukles slimnīca” medicīnas sabiedrībai  “Gaiļezers” iznomājusi vairākas telpas, kurās  izvietotas četras mākslīgās nieres iekārtas, tātad vienlaikus var apkalpot četrus pacientus. Mākslīgā niere attīra organismu no vielmaiņas galaproduktiem. Slimniekiem ar nieru mazspēju šāda procedūra jāveic trīs reizes nedēļā pa četrām stundām. Pakalpojums ir bez maksas, ar tā sniedzēju par to norēķinās valsts.  
“Vēl pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā diagnoze — nieru mazspēja — bija nāves spriedums, bet kopš deviņdesmito gadu sākuma tā vairs nav. Pacienti, kuri kopš tā laika izmanto mākslīgo nieri, nodzīvojuši jau divdesmit gadu un ilgāk,” stāsta SIA “Baltijas dialīzes serviss” valdes priekšsē­dētājs Eduards Bancevičs.

“Izmantojot  mākslīgo nieri, cilvēki var dzīvot pilnvērtīgi, pat ceļot. Eiropas Savienībā ir spēkā starpvalstu līgums par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, piemēram, Latvijas tūrists mākslīgo nieri bez maksas var izmantot arī Anglijas vai Vācijas medicīnas ie­stādēs, bet šo un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņi šādu pakalpojumu var saņemt Latvijā. Par to gan iepriekš ir jāinformē ārsts nefro­logs. Pēc tam valstis par sniegtajiem pakalpojumiem savā starpā norēķinās.”
“Ārvalstu tūristiem par to ir interese, mums bijuši pacienti no Krievijas, Vācijas, Kanādas un Izraēlas,” stāsta SIA “Gaiļezers” valdes loceklis nefrologs Georgs Ritovs. “Tā kā mākslīgās nieres aparatūra ir arī Latvijā, viņi labprāt dzīvo, piemēram, Jūrmalas viesnīcā un ceļo pa Latviju. Mūsu sniegtās mākslīgās nieres procedūras var izmantot arī Rīgā, Jūrmalā, Bauskā un Limbažos.”
Aizkraukles medicīnas centra galvenā ārste Ilona Maruse atklāj, ka interese bijusi par iespēju izmantot mākslīgo nieri arī Aiz­krauklē.

“Bet man nekas nesāpēja!”
“Mākslīgās nieres aparatūra ir nepieciešama dzīvībai, un ļoti labi, ka tāda tagad ir arī Aizkrauklē,” atzīst ārste nefroloģe Ieva Ziediņa.
Aizkrauklē mākslīgo nieri regu­lāri izmanto deviņi slimnieki. Uz konsultācijām Aizkraukles poliklī­nikā pie ārstiem Ievas Ziediņas un Alda Spudasa ierodas daudz vairāk pacientu. “Nieru saslimšanas attīstās lēni, un tās vajadzētu diagnosticēt laikus, nevis stundu pirms miršanas, kad dzīvību var glābt vienīgi mākslīgā niere un hemodialīzes procedūra.  Ar ārstēšanu un diētu var aizkavēt nieru saslimšanas progresu. Dažkārt slimnieki brīnās: “Bet man nekas nesāpēja!”. Nieru mazspējai nav izteiktu simptomu, tādēļ reizi gadā vajadzētu veikt asins analīzes. Cilvēkiem simptomi var būt dažādi, piemēram, slikta dūša, krampji kājā, paaugstināts asinsspiediens, visa ķermeņa nieze.”
“Aizkrauklē veicam ne tikai analīzes un diagnostiku, bet slimniekus arī sagatavojam nieres pārstādīšanai Stradiņa slimnīcā. Esam noslēguši līgumu, kas paredz — ja  Aizkraukles neatliekamās medicīniskās palīdzības punktā vēršas pacienti ar nieru saslimšanām un ir radusies dzīvībai bīstama situācija, vietējie mediķi viņiem sniedz pirmo palīdzību,” stāsta Georgs Ritovs.    

Tā ir laime nelaimē
“Laime, ka ir izgudroti tādi aparāti un ka tagad tādi ir arī Aizkrauk­lē!” “Staburagam” atzīst Feņa Vorobjova no Aizkraukles. “Hemodialīzi veicu jau deviņus gadus, ie­priekš braucu uz Jēkabpili, benzīnam mēnesī iztērēju ļoti daudz naudas. Tagad nebūs tik lieli tēriņi. Tā ir iespēja dzīvot — bērni ir izaudzināti, esmu sagaidījusi mazmeitu.”
Hemodialīzes māsa Līvija Vilci­ņa dzīvo Pļaviņās un deviņus gadus strādāja Jēkabpils slimnīcā, bet tagad — Aizkrauklē. Viņa stās­ta, ka hemodialīze ir smaga procedūra un pacienti pēc tās var paēst pusdienas 1,20 latu vērtībā medicīnas centra kafejnīcā. Pusdienas ir iekļautas pakalpojumā, un arī tās apmaksā valsts.