Vējš Aizkraukles druvas vēl saudzē

2012. gada 19. jūlijs 10:01

675

Mitrā un siltā vasara labvēlīgi ietekmējusi graudaugus. Tie auguši labi, strauji stiepušies pretī saulei, un šobrīd nogatavinās vārpas, lai jau pēc pāris nedēļām, piemēram, agrajiem ziemas kviešiem ‘Fredis’ pienāktu kulšanas laiks.

Diemžēl nav labuma bez ļaunuma. Smagās vārpas garajos stieb-ros ir lieliska “spēļmantiņa” stiprajiem vējiem un smagajām lietuslāsēm. Radot krītošu domino kauliņu efektu, vējā tās viena pēc otras noliecas, un vietām labības laukā redzamas lielas bedres. Mūsu pusē to hektārā nav pārāk daudz, bet, piemēram, Bauskas pusē pie zemes “norullēti” vairāki hektāri no vietas.
Kombainieri rādīs meistarību
Ko par veldrēšanos saka Aiz-kraukles puses zemnieki?
Kooperatīvās sabiedrības “Aizkraukle — A” agronoms Aivars Jermušs teic, ka veldrēšanās saimniecības laukiem nav gājusi secen. To labi var redzēt ziemas kviešu laukā, braucot pa Rīgas — Daugavpils šoseju Skrīveru virzienā. Tur pakalna dienvidu nogāzē katru dienu veldre veidojas arvien vairāk. Rapša veldrēšanās jau ir kā standarts. Augu galotnes ir smagas, un tas, kā pašlaik vējš tās saguldījis, ir normāli. Komentējot situāciju Bauskas pusē, Ai-vars teic, ka tur labība vienmēr nogatavojas ātrāk kā pie mums. Līdz ar to vārpas smagākas un vieglāk gāžas. Loģiski, ka nogāzēs augošā labība nogatavojas agrāk. Pēdējos gados saimniecībā atturējušies no pretveldres preparātu lietošanas, un riskēt bijis vērts. Šogad gan vārpas padevušās lielākas, līdz ar to var sagaidīt arī nepatīkamus pārsteigumus. Vispirms jau, šādā veldrē sagūlušā laukā strādājot, vajag vairāk laika kulšanai. Kombainieriem būs jārāda sava meistarība. Kuļot tik zemu nogūlušu labību, lielāka iespēja kombainā ieraut akmeņus. Savukārt vārpas, kuras bijušas tuvu zemei, ir daudz mitrākas, līdz ar to nepieciešama arī graudu papildu žāvēšana.
Vai iespējams nodrošināties pret šādām nepatikšanām? Aivars teic — var lietot gan augšanas regulatorus, gan citādi kontrolēt, bet, ja uznāk vētra, lietus gāž, nevis līst — viss ir veltīgi. Šogad arī tās šķirnes, kuras ir īsstiebrainas, augumā padevās garākas, un aug ne tikai tas, kam būtu jāaug. Arī nezāles stiepjas garumā. Pašlaik kvieši pārtrauc augt un sāk nobriest. Herbicīdu ietekme beidzas, un apakšā augošās nezāles atgūst spēku. Arī tās apgrūtinās labības novākšanu.
Neretieši gatavojas kulšanai
Juris Pundurs no Neretas novada zemnieku saimniecības “Ģēģeri”, līdzīgi kā Aizkraukles puses lauksaimnieki, atzīst, ka ar veldri tik traki kā Bauskas pusē neesot. Par pretveldres preparātiem viņš saka: tos lietot nav izdevīgi, citādi uz peļņu no graudu audzēšanas var necerēt. Komentējot Bauskas puses zemnieku nepatikšanas, Juris teic, ka vislielākās problēmas ir saimniecībai “Uzvara”, kur apstrādā vairākus tūkstošus hektāru. Tur ir daudz labu un zinošu speciālistu, bet šoreiz vainīga ir kviešu šķirnes ‘Fredis’ īpatnība. Agrās šķirnes jau tā pret veldri ir maznoturīgas. Neretas lauki vēl nav pārāk cietuši, un, iespējams, vietās, kur, iestrādājot slāpekli, tas pabiris vairāk, veidojušās smagākas vārpas, līdz ar to vējam tās vieglāk noliekt. Daba ir daba, ar to jāsamierinās — secina Juris. Nekad jau nevar zināt, kas notiks rīt. Laika apstākļi dažādās Latvijas vietās var būt ļoti atšķirīgi. Ja sliktāk nebūs, lietus nelīs, nākamnedēļ ‘Fredi’ sāks kult.

Staburags.lv ARHĪVS

Vējš Aizkraukles druvas vēl saudzē

Kategorijas