Atmiņas uzsprāgst kā pumpuri

2012. gada 14. augusts 15:34

678

Uz rakstnieces Lūcijas Ķuzānes grāmatas “Mēs — neretieši” atvēršanas svētkiem Neretas kultūras namā pulcējās bijušie un tagadējie neretieši — zālē lielākoties varēja redzēt sirmas galvas. Viņi ir tā laika liecinieki un neretiešu dzimtu pēcteči, kuru mūžs un dzīvesgājums nu jau ierakstīts grāmatā un būs mūžīgs.

Raža nav
niecīga
Grāmata tapusi divarpus gadu laikā — tajā apkopoti gan vēsturiski dati par Neretas veidošanos, gan neretiešu atmiņas par piedzīvoto, gan informācija par mūsdienu notikumiem. Lai arī grāmatā lasāmi daudzu dzimtu stāsti, lielākie atmiņu teicēji bija neretieši Milda Buka, Tālis Zālītis, Ērika Zvejniece, Malda Lesiņa, Lija Saldovere, Aina Beņķīte, Arturs Freimanis, rakstniecei datorā grāmatu palīdzēja uzrakstīt un izlabot Lidija Ozoliņa, daudz darba ieguldījušas arī Mirdza Brūniņa un Anna Ērgle.
“Esmu gandarīta par padarīto, grāmatas izdošanu var salīdzināt ar ražas novākšanu. Uzklausīšu arī kritiku un zinu, ka uzvirmos arī kaislības, taču aicinu vispirms grāmatu izlasīt no vāka līdz vākam, pirms kritizēt vai kaut ko labot. Redzēsiet, ka tā raža, kas sabērta apcirknī, nemaz nav tik niecīga,” teic Lūcija Ķuzāne.
Materiālus vāc visu mūžu
Rakstniece pieļauj — kādam liksies, ka viņa ieguldījums ir par maz paslavēts vai kāds par daudz izcelts pārējo fonā, taču arī atmiņu stāstnieki daudzus notikumus un cilvēkus vērtējuši no sava skatupunkta.
“Vācot materiālus, mums bija liela priekšrocība — lielākā daļa atmiņu stāstnieku vēl ir dzīvi, viņi glabā gan savas, gan visas dzimtas liecības. Viss, ko viņi piedzīvojuši un pārdzīvojuši, vēl ir dzīvs. Ļoti liels atspaids grāmatas tapšanā bija skolotājas Mildas Bukas vāktie materiāli par Neretu. Visu mūžu viņa tos vākusi, nezinot, vai kādreiz šo informāciju kāds apkopos grāmatā. Gandarījums ir arī tāpēc, ka zinu — tuvākajā laikā neviens neko tādu par Neretu neuzrakstīs, bet, ja pēc kāda laika uzradīsies kāds drosmīgais, kurš to darīs, tad viņam tik un tā būs jāatgriežas pie šīs grāmatas,” domā Ķuzānes kundze.
Turot rokās “Neretas grāmatu”, Tālis Zālītis atcerējās novadnieku Jāni Jaunsudrabiņu, kurš rakstījis, ka “pagātnes vīzijas uzsprāgst kā pumpuri...” — šie vārdi, viņaprāt, visspilgtāk raksturo šo grāmatu.
Par naudu nevajag domāt
“Lasot un labojot cilvēku stāstus, mācījos izprast vēsturi pēc cilvēku dzīvesstāstiem un likteņiem. Šī nav akadēmiska grāmata, neesam sēdējušas arhīvos, tam nebija ne laika, ne naudas. Esmu iepazinusi daudzu neretiešu dzimtas un sapratusi cilvēcisko sāpi — lielos notikumus mazais cilvēks neietekmē, bet lielie notikumi cilvēka dzīvi vienā mirklī var sagraut. Tā tas bija toreiz, tā ir arī tagad. Cilvēku dzīvēm gadu simteņos pāri gājis karš, mēris, ugunsgrēki, ļaudis arī tolaik cīnījās ar kaimiņu nenovīdību un līdzcilvēku ļaunumu,” teic Lidija Ozoliņa.
Rakstniece Lūcija Ķuzāne neretiešiem ierosināja izveidot grāmatu, kurā vēsturiskā secībā būtu apkopotas daudzās Neretas fotogrāfijas, kas ir vērtīgs materiāls.
“Sākot darbu, nekad nevajag domāt par naudu. Būs manuskripts, tad būs arī nauda,” pārliecināta Lūcija Ķuzāne.

Staburags.lv ARHĪVS

Atmiņas uzsprāgst kā pumpuri

Kategorijas