Slapjā vasara liek pasvīst

2012. gada 22. augusts 17:30

893

Slapjajā un siltajā vasarā šogad izaugusi rekordlaba graudaugu raža. Tam gan nav gatavas daļa kalšu, kurās vairāk kā 20% mitruma saturošos graudus jāizžāvē līdz 13% — 14%.

Graudus saber noliktavās

Pirms interesēties par bijušā Aizkraukles rajona teritorijā strādājošo lielāko graudaugu audzētāju situāciju, sazinājos ar Zemnieku saeimas pārstāvi Mairu Dzelzkalēju. Viņa teic, ka šī situācija nav ārkārtēja un katru gadu, kad nokrišņu ir vairāk, lielajos graudu savākšanas punktos izveidojas sastrēgumi. Situācija parasti uzlabojas pāris dienu laikā. Mūsu pusē signāli, gan bijuši tikai no dažām saimniecībām, tajā skaitā no kooperatīva “Aizkraukle — A”. Tur kalti darbina bez pārtraukuma, un ir dienas, kad nokultās labības mitrums ir normāls un papildu laiku žāvēšanai nevajag. Bet sastrēgumstundām atvēlēta vieta noliktavās, kur izbērt un kādu laiku nokultos graudus glabāt, līdz rodas iespēja tos izžāvēt. Kulšanai traucē nepastāvīgie laika apstākļi, un, piemēram, vakar kombaini uz lauka neizbrauca.

Labi, ka jaudīgs kombains
Bebru pagasta “Cenšu” saimnieks Juris Lazdiņš nokūlis aptuveni pusi sējumu, un liels atspaids ražas novākšanā ir, kā Juris teic: “Kombains, kas trīsreiz par lielu, tāpēc dienās, kad nelīst, nokult izdodas labi daudz. Pagaidām ražai vietas pietiek vecajā Bebru kaltē, bet ne visam izaudzētajam.” Tāpēc saimnieks cer, ka drīzumā graudu pieņemšanu atsāks ierastajā kārtībā. Parasti kravas ved uz Jēkabpili, Rīgas ostu vai tepat kaimiņos — uz “Pilslejām”.

Jānis Dzenis, bioloģiskās zemnieku saimniecības “Kalnavoti” īpašnieks, nokūlis visus ziemājus, un puse ražas jau pārdota “Jelgavas dzirnavniekam”. Viņš teic, ka raža bijusi laba, ap 3 tonnām no hektāra. Tagad, kamēr savu kārtu septembrī gaida vasarāji, ar pērn iegādāto jaudīgo kombainu var palīdzēt kaimiņiem. Kaltes pakalpojumus gan viņiem nevar piedāvāt, jo bioloģiskajam audzētājam nav pieļaujams sajaukt paša nokulto ar citādām audzēšanas metodēm iegūtiem graudiem. Galva nesāp arī par ražas novietošanu, jo pagājušajā gadā palielinātas glabāšanas jaudas, iegādāti transportieri. Par šībrīža situāciju ar ražas mitrumu un pieņemšanas punktu jaudām Dzeņa kungs teic: ja iespējams, vajadzētu nogaidīt ar kulšanu, sagaidīt siltāku laiku, jo mitrums ražā ir pārlieku liels — pat par 27%, bet pieņemšanas punktos maksimāli pieļaujamie ir 22%.

Kavējas par trim nedēļām
Juris Pundurs Neretas puses “Ģēģeru” saimniecībā par šī gada kūlumu ir mierīgs, jo ir pašam sava kalte, un šajās dienās tā darbojas bez pārtraukuma. Kravas ar rapsi no Neretas dodas ceļā uz Rīgas ostas elevatoru. Žāvēšanas izmaksas gan būs ļoti lielas, pat dubultā, bet citādi rīkoties nevar, jo gaidīt, līdz mitrums samazināsies, ir nereāli. Šogad viņa laukā neviens no kūlumiem nav bijis sausāks par 20%. Citējot lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” izpilddirektoru Edgaru Ružu, Pundura kungs teic: “Var iegādāties varenu kalti un pēc tam bankrotēt, jo šāda situācija var atkārtoties labi ja reizi simts gados.”

Juris Smirnovs no Zalves pagasta “Pumpuriem” arī izlīdzas ar savu mazo kalti, un pagaidām lielu grūtību graudu pārdošanā nav bijis. Atšķirīgs no pagājušā gada ir ražas nogatavošanās laiks, piemēram, vasaras kviešus sāka kult 7. augustā, bet šogad tie joprojām nav kuļami. Pabeigta ir vasaras miežu novākšana. Par mitrajiem graudiem viņš teic, ka nevienas kaltes jauda nav tik liela, lai ar to ātri tiktu galā.

Ziemas rapsis nokults
Rīgas ostas elevatora vadītāja Olga Jančevska stāsta, ka šobrīd graudaugu kultūras vēl nav piegādātas un elevatorā pārkrauj un glabā rapsi. Jančevskas kundze teic, ka žāvējamo iekārtu elevatorā nav, un pieļaujamais mitrums graudiem var būt līdz 15%, savukārt rapsim — 9%.

SIA “Vārpas”, kaltes Krustpils novada Kūku pagastā, uz kurieni nokulto ved arī daži mūsu puses zemnieki, valdes loceklis Ivars Puida stāsta: lai arī šobrīd ievestajās graudu, konkrēti kviešu, kravās mitrums svārstās no 18% līdz 22%, ar visu ievesto tiek galā un lielas automašīnu rindas neveidojas. Ja vienlaikus atbrauc piecas, protams, kādu laiku būs jāuzgaida. Vidēji 10 tonnu kravas apstrādei nepieciešama pusstunda. Šobrīd uzņēmumā principā beigusies ziemas un vēl nav sākusies vasaras rapša pieņemšana.

Staburags.lv ARHĪVS

Slapjā vasara liek pasvīst

Kategorijas