Vēsturisks moments!
Šajās dienās otro sliežu ceļu dzelzceļa posmā Skrīveri—Krustpils ieklāja pieturas “Muldakmens” tuvumā.
Ieraudzījusi, ka pie dzelzceļa jau sabraukušas milzu platformas ar sliedēm un īpašs agregāts, cilvēku prasmīgo roku vadīts, liek otro sliežu klātni neticamā ātrumā, pametu visu, kas uz plīts vārās, un dodos turp. Strādnieku dzeltenajās ķiverēs un īpašajās vestēs ir neierasti daudz. Visi strādā, visi aizņemti. Vien es stāvu un priecīga pie sevis domāju: “Tas taču ir vēsturisks moments!”.
Pēc vēstures datiem, 1858. gadā Vidzemes ģenerālgubernators kņazs Suvorovs svinīgā ceremonijā atklāja Rīgas—Daugavpils dzelzceļa izbūves darbus, bet jau 1861. gadā atklāja 10,5 miljonus rubļu vērto divceļu dzelzceļu.
No šī laika mūs šķir jau pusotrs gadsimts, divi pasaules kari un ekonomiskās problēmas, kas līdz šim bija kavējušas veikt tik lielus kapitālieguldījumus vienā no visproblemātiskākajiem — Skrīveri—Krustpils — dzelzceļa posmiem.
Latvija nākotnē plāno plašāk attīstīt dzelzceļa kravu pārvadājumus no Austrumu reģioniem — Ķīnas, Kazahstānas un Uzbekistānas, paredzēts arī, ka NATO savas kravas uz Afganistānu sūtīs caur Latvijas ostām. Līdz ar to dzelzceļš spēs dot valstij ienākumus, palielinot kravu apjomu.
Ieguvēji ir arī pasažieri, lai gan pārmaiņas nevar notikt bez neērtībām — izdangātiem ceļiem, slēgtu pārbrauktuvi vai vilcienu kustības pārtraukumiem. To visu gan vairāk izjuta to māju iedzīvotāji, kuru ikdienas dzīve rit tuvāk būvniecības objektiem. Nu jau pirms laba laika ir pārvietota elektrovilcienu pietura “Muldakmens”, kas tagad ir puskilometru tuvāk apdzīvotajai vietai un braucamajam ceļam. Protams, šo lielo atspaidu spēj novērtēt vienīgi nomaļus dzīvojošie un ērtību nelutinātie lauku ļaudis. Jau ir nomainījušās paaudzes un bērniem viņu bērni paaugušies, bet visi ir briduši pa kupenām, slidinājušies atkalā un salijuši, gaidīdami vilcienus necilajā Muldakmens pieturā, kurā nekad nekas vairāk pasažieru ērtībām nav bijis paredzēts, kā vien koka dēlis ar sarakstu un mazs perona gabaliņš.
Taču diezin vai daudzi zina mūsu pieturiņas rašanās vēsturi. Kādreiz divu kilometru attālumā pa ceļam uz slaveno Muldakmeni “Lauru” mājās dzīvoja dzelzceļa slimnīcas ārsta, kara medicīnas feldšera Vilhelma Nicecka dēls, profesors. Dzelzceļa ārstiem tolaik bija lielāka cieņa un teikšana nekā parastiem dakteriem. Tāpēc, pateicoties slavenai rīdzinieku ģimenei, kurai mūspusē bija lauku īpašums, ārkārtas gadījumā viņiem vilciens pieturēja lauku un krūmu vidiņā... Tas viss nu jau ir pagātne, bet vilcieni “Muldakmenī” pietur joprojām.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra