Drūma vasara Tīrajā purvā

2012. gada 9. septembris 07:19

1444

Šis gads kūdras ieguvei bijis ļoti nelabvēlīgs. Salīdzinājumā ar pērno ieguves apjoms sarucis vairāk kā desmitkārtīgi. Tas pārāk lietainās vasaras dēļ, jo bieži vien nedēļā nebija dienas, kurā kaut nedaudz neuzlītu.

Kūdras ieguves uzņēmumam — SIA “Nordtorf”, kas dibināta 1996. gadā un kuras valdes loceklis ir Bernhards Šteingrēfers, pieder arī SIA “LTL”, kuras struktūrvienība “Tīrais purvs” izvietota Seces pagastā. Platību nomā no VAS “Latvijas valsts meži”. Kūdras ieguves vietas vadītājs jau 11 gadu ir Zigurds Vītols. Kādreiz strādājis Daudzevas kolhozā, un viņam šajā jomā nebija nekādas pieredzes. Sākumā strādāts ar padomju laika tehniku, darbnīcas — zem klajas debess. Toties tagad jau konsultē daudzus kolēģus un citu firmu pārstāvjus pat no Vācijas.
Lai sāktu “elpot”
Vītola kungs stāsta par šīgada dramatisko situāciju salīdzinājumā ar pērno — no 346 hektāriem 2011. gadā iegūts un pārdots 230 tūkstošu kubikmetru kūdras, šogad līdz augusta sākumam — vien 16,5 tūkstoši.
Kūdras ieguvi sāk, tiklīdz nokūst sniegs un apžuvusi kūdras slāņa virsējā kārta. Pirms tam apstrādājamais gabals jāsagatavo, no tā jāaizvada ūdens, jāiztīra novadgrāvji, tajos jānomaina un pareizajā slīpumā jāievieto caurules. Lai purvs sāktu “elpot”, to apstrādā ar šļūci. Tāpat jāapstrādā arī lietus sablietētās vietas. Vēlāk laukus frēzē un pāris dienu kaltē. Kūdras ieguve notiek 20 metru platās joslās, sauktās par kartām.
Izrautas visas saknes
Pērn, kad tika sasniegts ieguves rekords, tehnika ar pilnu jaudu strādāja jau aprīlī, un jūlija beigās lielais kūdras daudzums bija savākts. Pēdējā nopietnā darbdiena bija 3. augustā. Turpretī šogad kaut cik ievērojama kūdras ieguve augustā tikai sākās. Līdz ar to 21 strādniekam sezonā darbu katrai dienai atrast pagrūti.
Šogad visā purvā izceltas koku saknes. Viens no lielākajiem darbiem, kas nav tieši saistīts ar kūdras ieguvi, ir jaunas ceļa klātnes izbūve. No kopējā 8 kilometrus ceļu garuma purvā remontēs puskilometru — šaurās betona plāksnes jānomaina ar Baltkrievijā izgatavotām platākām. Vecais ceļš neatbilst arī modernās tehnikas parametriem, un attālums starp smago automašīnu riteņiem ir citāds nekā vecajai padomju laika tehnikai, kurai šie purva ceļi bija veidoti.
Peļķes 100 metru garumā
Tīrajā purvā darba vietas ir cilvēkiem no Viesītes, Līvāniem, Aknīstes, Neretas, Aizkraukles, Kokneses un Sunākstes. Tā kā purvu nedrīkst miglot ar pretnezāļu preparātiem, pāris mēnešu grāvmalu ravēšanā bija nodarbināta kāda daudzesiete. Pēc aktīvā kūdras ieguves laika uzņēmumā paliek trīs reizes mazāk strādājošo.
Galvenā problēma šajā darbā — lietus, kas nenoteiktu laiku aptur kūdras ieguvi. Šovasar lijis daudz, un reizēm purvu klājušas ap 100 metru garas peļķes. Pirms purvā dodas tā sauktie “putekļsūcēji” jeb frēzkūdras ieguves iekārtas, tas jāuzirdina un kūdrai pāris centimetru dziļumā jāizžūst. Kaut nedaudz uzlīst, darbi jāpārtrauc.
Labā laikā strādā arī naktīs
Tāpēc saulainajās dienās svarīgs katrs strādnieks — tie, kuri rušina, frēzē, strādā ar šļūci, nosūc kūdru, ekskavatoristi, kuri sakrauj kaudzes. Ja kāda no ķēdes posmiem trūkst, darbus nevar turpināt. Zigurda kungs teic, ka izveidota lieliska komanda, žēl, ka slikto laika apstākļu dēļ cilvēkus nākas atstāt bez darba. Kad ir labi laika apstākļi, vīri strādājot līdz nakts vidum, īpaši, ja zināms — nākamajā dienā gaidāms lietus. Skaists skats esot, kad seši kūdras nosūcēji ar prožektoriem strādā purvā, ekskavatori krauj kaudzes.
Strādnieki nesezonas laikā atrod citas peļņas iespējas — par kurinātāju, pie kāda lauksaimnieka vai meža darbos — un pavasarī atkal atgriežas.
Kūdras pārstrāde šajā purvā nenotiek. To ved uz ostu vai Aknīsti, kur ir pārstrādes cehs. Reiz bijusi iecere tādu celt arī Tīrajā purvā, bet pagaidām šis nodoms atlikts.

Staburags.lv ARHĪVS

Drūma vasara Tīrajā purvā

Kategorijas