“Mēs visi dzīvojam kā uz pulvera mucas”

2012. gada 15. septembris 07:59

667

Vai mēs varam būt droši, lietojot gāzes balonus, vai tomēr ikdienā dzīvojam uz pulvera mucas? Vai amatpersonām būs jāatbild par savu neizdarību un nevērīgo attieksmi? Galu galā vai valsts rūpējas par savu iedzīvotāju drošību arī sadzīvē? Kas ir tie cilvēki, uz kuriem varam paļauties nelaimes brīdī? Uz šiem jautājumiem atbildi cenšas rast valliete Biruta Semjonova, kura gāzes balona eksplozijā zaudēja māju un iedzīvi.

Par gāzes balona eksploziju Valles pagasta “Līviņos” “Staburags” jau rakstīja 4. septembra numurā, taču viss notika ne gluži tā, kā to vēlētos amatpersonas.
— Todien pie manis ciemojās divi mazbērni. Pēc ēdiena gatavošanas nevarēju noslēgt gāzes balona ventili. Atbrauca mans dēls, un arī viņam balonu neizdevās noslēgt. Esmu no tiem cilvēkiem, kuri aizgriež gāzes balonu, ļauj izdegt visai gāzei, kas plītī, un tikai tad to izslēdz. Tā kā ventili nevarēja aizgriezt, mani pārņēma uztraukums. Ap pulksten 17 par bojājumu informēju balonu tirdzniecības vietu degvielas uzpildes stacijā “Dinaz” turpat Vallē, un viņi par notikušo ziņoja uzņēmuma “LPG” Jelgavas noliktavai, — saka Semjonovas kundze. — Meistars piezvanīja, izjautāja par situāciju un solīja atbraukt nākamajā dienā. Tomēr uzstāju, ka palīdzība man nepieciešama nekavējoties.
Ap pulksten 20 pa ceļam uz Kurmeni atbrauca gāzes dienesta darbinieks privātās drēbēs. Biju ilgi gaidījusi, blakusistabā bija mazbērns, kurš gatavojās doties pie miera. Man bija jāsteidzas pie kaimiņienes pēc piena vakariņām. Mājā palika arī mans dēls, bet atbraukušais vīrietis kailām rokām sāka darboties ap ventili. Pēc mirkļa ventilis izkrita, un sāka izplūst gāze. Vēl pēc brīža notika eksplozija. Dēls steidzās glābt manu mazbērnu. Meistars guva nopietnus apdegumus.
Es zaudēju māju, visu iedzīvi, ziemai sagatavotos krājumus, taču, paldies Dievam, visi palikām dzīvi, un arī meistars, cerams, atgūs veselību.
Visvairāk uztrauc, ka mūsu drošība tā no sirds nerūp gandrīz nevienai atbildīgajai amatpersonai. Gāzi visi lietojam ikdienā, taču vai kāds gādā par balonu kvalitāti? Peltajos padomju laikos katru balonu pievienoja un pārbaudīja speciālists. Tagad tas atstāts patērētāju ziņā, bet vai tad nespeciālists zina, kā pareizi jārīkojas, un spēj saprast, vai balons darbojas, kā nākas, vai nē? Esmu redzējusi, kā strādnieki šos balonus mētā un apietas ar tiem nevērīgi. Vai tā drīkst darīt? Atkal neviena, kas par to atbildētu! Un kāpēc, piepildot balonus, neviens lieku reizi nepārliecinās, vai tie ir labā darba kārtībā? Kā gan citādi ventilis varēja būt bojāts un izkrist no savas vietas? Vainīgo, protams, neatradīs. Bet mums visiem jādzīvo bailēs. Īpaši tiem, kuriem trūkst tehnisko zināšanu. Tāpat nav skaidrs, kāpēc balonu kopā ar plīti nevarēja iznest no mājas pagalmā un tikai tad sākt ap to darboties? Ja rastos gāzes noplūde, tas nevienu neapdraudētu. Zinu, ka no 22 pēdējā laikā uz Valli atvestajiem baloniem četri (!), ieskaitot manējo, bija bojāti. Vai tā ir normāla situācija? Nesen arī Vārkavas pusē ugunsgrēks sākās tieši bojāta gāzes balona dēļ. Satrauc arī “Latvijas propāna gāzes” amatpersonu attieksme — ieradušies notikuma vietā, nevis painteresējas, kā klājas un vai visi sveiki un veseli, bet uzbrūkošā tonī prašņā, kas noticis, labi redzot, ka māja nodegusi.
Šobrīd dzīvoju pie meitas — esam saspiedušies ciešāk, taču priecājamies, ka izdzīvojām. Bail pat iedomāties, kas būtu noticis, ja balons būtu sprādzis laikā, kad gulējām. Protams, gribas savu stūrīti, kur rast sirdsmieru. Pašvaldība piedāvāja trīsistabu dzīvokli, taču ar saviem ienākumiem nevaru to atļauties.
Paldies visiem radiem, draugiem, kaimiņiem, darbabiedriem, paziņām, pat pilnīgi svešiem cilvēkiem, Taurkalnes un Valles iedzīvotājiem, kuri pēc nelaimes nesavtīgi palīdzēja, ziedojot apģērbu, sadzīvē nepieciešamās lietas, naudu, atbalstīja ar labiem vārdiem. Tikai nelaimē cilvēkus var iepazīt pa īstam un saprast, uz kuru var paļauties un uz kuru nē.

Staburags.lv ARHĪVS

“Mēs visi dzīvojam kā uz pulvera mucas”

Kategorijas