“Mēs tomēr jūs varam par laimīgiem saukt”

2008. gada 31. jūlijs 00:01

Jau septīto reizi Koknesē notika vidējas paaudzes deju kolektīvu saiets “Sadancošana Alainē”. Uz to bija pulcējušies vairāk nekā 150 dejotāju.

Svētku iniciatore Kokneses kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Liepavots” un Iršu pagasta vidējās paaudzes deju kolektīva “Irši” vadītāja Inta Balode patāstīja, ka ideja radusies pirms 12 gadiem.
— Deju kolektīvi parasti vairāk tiekas tikai skatēs un konkursos, kuros valda sacensību gars, turklāt ģimenes locekļi bieži vien paliek “aiz borta”. Tāpēc nolēmām, ka vajadzīga tāda draudzīga kopābūšana ar ģimenes locekļiem skaistā gleznainā vietā, kur var gan no sirds izdejoties, gan pasportot. Nu jau “Sadancošana Alainē” mums kļuvusi par tradīciju, un tā notiek reizi divos gados.
Šogad vairāki draugi neatbrauca, jo visi iekrājumi iztērēti Dziesmu svētkos. Toties pirmo reizi sadancošana piedalījās Skrīveru kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dzēse”, kurš pēc dejošanas stāža tāds “mazulis” vien ir --- trīs gadus jauns. Uz skatuves gan tas nebija manāms. Iepazīšanās pasākumā, kurš ar smiekliem un dejām mijās Blaumaņa pagalmā, tika atšifrēts arī kolektīva nosaukums “Dzēse” --- katrs burts raksturo dejotājus — viņi ir draudzīgi, zinoši, ēdelīgi, skaisti un enerģiski. Pirmo reizi viesos pie koknesiešiem bija atbraukuši arī jūrmalnieki --- Kauguru kultūras nama deju kolektīvs “Vēlreiz”. Nosaukums ļoti atbilstošs kolektīvam. Pēc daudzām dejām, īpaši, kad dejotāji izpildīja sava vadītāja Māra Subača radītās dejas “Zibsnī zvaigzne aiz Daugavas” un “Tumša nakte” tā vien gribējas izsaukties “Vēlreiz!” Valkas kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs deju saietā ciemojās jau otro reizi. Dejotājiem šī vasara paliks prātā ne tikai ar Dziesmu svētkiem, bet arī ceļojumu uz Norvēģiju. Visas septiņas reizes sadancošanā ir piedalījies Iršu kolektīvs, kurš Koknesē jūtas kā mājās. Mājastēvu lomā bija allaž jaunavīgais vidējās paaudzes deju kolektīvs “Liepavots”, kurš ne tikai uzņēma viesus, bet skatītājus iepriecināja arī ar raitu dejassoli. Jau par tradīciju kļuvis, vietā, kur Daugava ar Pērsi satiekas, ūdenī palaist ozolu vītni, kurā katrs kolektīvs ievijis savu ziedu pušķi. --- Tas ir mūsu ziedojums Daugavai, lai citugad mēs atkal šeit satiktos --- saka Inta Balode.
Vakarā estrādē kolektīvi izdejoja dejas gan no Dziesmu un deju svētku repertuāra, gan tās, kuras kolektīviem ir īpaši mīļas.
Prieks, pozitīvas emocijas, sirsnība valdīja gan skatītāju, gan dejotāju starpā. Varbūt tieši kadā no šādiem koncertiem novadniecei Ārijai Ārei radies veltījums “Liepavota” dejotājiem, kur viņa raksta: “Mēs tomēr jūs varam par laimīgiem saukt: Jums pieder dejas, kuru dēļ vērts dzīvot!”

Staburags.lv ARHĪVS

“Mēs tomēr jūs varam par laimīgiem saukt”

Kategorijas