Latviešu meitene ar saknēm Baltkrievijā

2008. gada 2. augusts 00:01

Šonedēļ Sērenes pagasta “Upmaļos” skaisto 70 gadu jubileju kuplā apsveicēju pulkā svin Mirdza Strautniece.

Kaitina Daugavas plostniekus

Mirdza Strautmane dzimusi Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā. Arī vecāki dzimuši turpat. Vecvecāki gan nākuši no Latvijas — Auces un Daudzevas. Tajos laikos Latvijā nevarēja tikt pie zemes, nācās izceļot uz Baltkrieviju, — stāsta jubilāre. — Ģimenē bijām divi bērni. Vecākā māsa diemžēl jau mirusi. Kara laikā, kad man bija četri gadi, ģimene pārcēlās atpakaļ uz Latviju, arī mani vecvecāki. Vienīgi mātes māsa palika Baltkrievijā. Un uz dzimteni pārnāca pēc pāris gadiem. Karš vēl nebija beidzies. Dzīvojām Daudzeses pagasta “Rimeļos”, pēc tam pārcēlāmies uz Seci, kur pagāja bērnība.

— Tajos laikos bērni bija katrā kaimiņmājā. Bradājām pa Daugavu, kas toreiz bija daudz šaurāka un seklāka. Kaitinājām un sasaucāmies ar plostniekiem un tad mukām. Lieldienās krāsojām olas un šūpojāmies.

Mācījos Seces pamatskolā. Tur pabeidzu septiņas klases. Vēlāk Kokneses vidusskolā absolvēju 9. klasi.

Raibie darba gadi

Pēc Kokneses vidusskolas sāku strādāt kolhoza “Sece” kantorī par rēķinvedi. Tad man bija tikai 17 gadu. Drīz vien kolhozi apvienojās. 1960. gadā izveidojās padomju saimniecība “Sece”. Tur biju grāmatvede. No Lauksaimniecības akadēmijas uz saimniecību par zootehniķi atnāca strādāt jauns puisis. Protams, saskatījāmies...1961. gadā svinējām kāzas. Nākamajā gadā piedzima mūsu vienīgais bērns — meitiņa Iveta. Meita strādā par medmāsu Rīgā, Narkoloģijas centrā.
Vīrs savulaik strādāja Liepājas rajonā un bija galvenais zootehniķis Aizkraukles rajonā. Tā bija viņa pēdējā darbavieta. Nu jau deviņus gadus vīrs ir invalīds, — skumji saka Mirdzas kundze.

Mazdārziņš un skaista māja

Piemājas dārziņā aug daudz krāšņu puķu. Mirdzas kundzei pieder arī zeme, bet nav neviena, kas to apstrādātu. Kādreiz bija arī lopiņi un sava zemnieku saimniecība. Tagad ir tikai mazdārziņš un liela, skaista māja, ko nupat izremontēja.
Mazdārziņu palīdz apstrādāt Sērenes pagasts. Puķes kopj pati jubilāre, palīdz arī meita, kura bieži apciemo vecākus.
Mirdzas kundzei nepatīk rokdarbi. “Vīramāte atstāja lielu pūru,” smaidot saka gaviļniece.
“Dienas paiet, aprūpējot vīru, mazdārziņu un divus suņus. Daudz palīdz Sērenes pagasts un vienmēr apsveic mani jubilejās, — teic Mirdzas kundze.

Staburags.lv ARHĪVS

Latviešu meitene ar saknēm Baltkrievijā

Kategorijas