Mazā faraona lielie darbi

2008. gada 5. augusts 11:06

Aizkrauklieša Laura suns bieži vien tiek salīdzināts ar senu Ēģiptes faraonu. Kādēļ? Jo nejaušības pēc izvēlētais vārds Ramzess ir arī Ēģiptes bijušā faraona vārds.

Patiesībā Ramzesu ir grūti salīdzināt ar faraonu, jo viņš ir gluži parasts bezšķirnes suns, tikko sasniedzis gada vecumu. Vārds izvēlēts pavisam nejauši — Laurim neesot bijis pilnīgi nekādu ideju un ierastos suņu vārdus savam neesot gribējis dot. Te nu talkā nākusi māsīca, piedāvājot suni saukt par Ramzesu. Vārds šķitis jauks, tā izcelsmei uzmanība netika pievērsta. Lauris stāsta, ka esot bijis ļoti viegli izlemt, kādu dzīvnieku izvēlēties. Ar papagaili ir jābūt ļoti uzmanīgam, kaķi un grauzēji viņam nepatīk, bet akvārija un zivtiņu iegāde, kā arī uzturēšana tajā brīdī viņam nebija pa kabatai. Tātad atlika vienīgi suns.

Vecākiem paziņo vēlāk

Taču izrādījās, ka atrast mājdzīvnieku nav nemaz tik viegli. Tad kāds draugs piedāvāja Laurim sava suņa atvasi. Bija jāpagaida, kamēr kucēns spēs patstāvīgi ēst un vairs nebūs nepieciešama mātes klātbūtne. Tikai tad Lauris par savu lēmumu paziņoja vecākiem. Lai gan kopā viņi nedzīvo jau sen, vecākiem ir dēla dzīvokļa atslēgas, un viņi var ierasties jebkurā laikā. Būtu nepatīkami, ja kādu dienu, kāpjot pāri dzīvokļa slieksnim, vecākiem nāktos pašiem iepazīties ar jauno mājas iemītnieku. Par Laura lēmumu viņi bija pārsteigti, ieteica visu vēlreiz kārtīgi pārdomāt. Taču Lauris zināja, ka nepārdomās. Viņš vēlējās pierādīt, ka spēs tikt ar visu galā.

Būs liels vai mazs?

Nākamajā rītā Lauris mobilajā telefonā saņēma īsziņu no drauga, ka vakarā jau var braukt pēc kucēna. Visa darba diena pagāja, ar satraukumu gaidot vakaru. Pirms tam par kucēna māti ievāktā informācija liecināja, ka kucēns neizaugs augumā liels. Bažas māca vienīgi tāpēc, ka kuces “pielūdzējs” esot bijis Kaukāza aitu suns. Taču šaubu par to, vai kucēns tiks pieņemts, nebija: Laura lēmums bija nelokāms. Suns vēlāk izauga vidēji liels.

Tā nu vasara sākās ar jauniem pienākumiem. Suns prasīja daudz uzmanības. Kamēr viņš nebija paaudzies, gandrīz katrs brīvais brīdis bija jāpavada kopā ar viņu. Taču tas nebija šķērslis, jo kucēns bija tik mīlīgs, ka bija prieks būt kopā ar viņu.
“Sniegs” vasaras vidū

Ejot uz darbu sunīti atstāja tikai vienā istabā, pārējās istabās bez saimnieka ieeja bija liegta, lai, pēc darba atgriežoties mājās, nebūtu jāierauga briesmu lietas.

Taču, kādu laiku pavērojot Ramzesa uzvedību, Lauris nosprieda, ka suņuks ir ļoti mierīgs, viņam var uzticēt visa dzīvokļa “pārvaldīšanu” arī tad, kad neviena nav mājās. To tikai Ramzesam vajadzēja! Kādu vakaru, atgriežoties mājās, Lauris pirmajā brīdī nodomāja, ka viņš ir nokavējis ziemas sākumu un sniegs mistiskā veidā iekļuvis dzīvoklī. Kad pirmais izbrīns bija pārgājis, viņš apjauta, ka vairs nav viena spilvena un iedomātais sniegs ir viss, kas no tā palicis. Pats vaininieks sēdēja “aizputinātās” istabas vidū ar lielu pūku kaudzi uz galvas un izskatījās absolūti nevainīgs... Protams, Lauris kucēnu sabāra, lai Ramzess savā suņa prātiņā neiedomātos, ka tā drīkst darīt un pēc tam neviens nedusmosies. Lai būtu laiks padomāt par izdarīto, suni vienu dienu atkal iespundēja istabā. Šāds sods viņam tika piespriests gandrīz katru reizi, kad tika sabojāta kāda manta. Un tādu bija daudz. Taču bieži vien viņam neko nepārmeta, jo viņš vēl bija tikai kucēns, kurš neapzinās, ko dara.

Pārmetums tukšās bļodiņas dēļ

Par spīti visām nejaucībām, ko Ramzess bieži sastrādāja, viņš tik un tā bija ļoti mīlīgs un jauks suns. Ne jau tikai nedarbi viņam bija padomā. Pārsteigt un sasmīdināt saimnieku viņam patika itin bieži. Lauris stāsta par kādu gadījumu: “Iepriekšējā vakarā ļoti vēlu atgriezos no darba, un arī mājās bija sakrājies daudz darbu, kurus vajadzēja apdarīt. Gulēt aizgāju ļoti vēlu, tādēļ no rīta bija grūti pamosties. Piecēlos, izvedu suni ārā pastaigāties, taču, pārnācis mājās, pēkšņi atkal jutos ļoti noguris un devos gulēt. Pēc neilga laika otrā istabā dzirdēju skaļu rosību, bet nepievērsu tam uzmanību. Kad atkal pamodos, redzētais mani samulsināja: Ramzess sēdēja pie gultas, turpat mētājās viņa ēdiena bļodiņa, un acīs bija redzams sašutums par to, ka es pēc pastaigas biju aizmirsis viņu pabarot. Kopš tā laika vienmēr atceros visu izdarīt laikus, lai vairs nebūtu jāsastop dzīvnieka pārmetošais skatiens.”

Maģiskais vārds — Daugava

Lauris neaizmirst palielīties arī ar to, ka viņa suns ļoti labi māk peldēt un ūdenī jūtas kā zivs. Lauris esot bieži novērojis situāciju, ka saimnieki savus suņus nekādi nevar piespiest iet ūdenī, taču ar Ramzesu esot citādi. “Tiklīdz viņš dzird vārdu “Daugava”, acīm redzami atdzīvojas un skatās, kad nu iesim pie upes. Tā kā pašlaik Ramzess vairs nedzīvo pilsētā, bet gan laukos, pavadā viņu vairs nevadā — nu kas tas par lauku suni, kurš netiek palaists brīvsolī? Kad izdomāju iet peldēties, atliek vien pateikt: ”Ramzi, ejam uz Daugavu,” un viņš ļoti paklausīgi pa ceļa malu, ik pa laikam gan atskatoties, lai es nepazūdu, dodas uz vietu, kur mēs vienmēr mēdzam atpūsties. Kamēr es vēl nāku, viņš jau sen ir ūdenī un peld.”

Apgūst “daiļlēcēja” prasmi

Aptuveni pirms mēneša Ramzess esot iemācījies vēl kādu triku. Viņu ierastajā peldvietā ūdenī viens no otra dažu metru attālumā “guļ” divi lieli akmeņi, no kuriem peldētāji vienmēr lec ūdenī. Kādu dienu, kad arī Lauris tā “lēkāja” veidā atpūtās, suns bijis sašutis, ka tas notiek bez viņa. Lauris pasaucis suni, lai viņš piepeld pie akmens, un iemācījis viņam uzkāpt uz tā, jo akmens virsma ir diezgan liela, suns tur varētu atpūsties. Pats pa to laiku turpinājis lekt no akmens ūdenī. Suns nespējis izturēt to, ka saimnieks ik pa laikam pazūd un tad atkal parādās, nolēmis izlūkot, kas notiek. Pirmie centieni ielēkt ūdenī bijuši neveiksmīgi, taču pēc laika viņš jau mācējis slaidā lokā ielēkt ūdenī, sekojot Laurim.

Kad Lauris to stāstīja citiem, neviens neticēja, jo suņiem nepatīk, ja samirkst deguns, taču Lauris apgalvo, ka šis acīmredzot ir izņēmums. Turklāt suņa izpriecas ir redzējuši arī citi.

Lauris teic, ka līdz šim neesot nojautis, cik garlaicīgi ir tad, ja nav neviena mājdzīvnieka, par ko rūpēties, ko audzināt un kura nedarbus novērot. Tas esot ļoti aizraujoši. Viņš ir pārliecināts, ka ar laiku, kad suns paaugsies, viņš izdomās vēl jaunus trikus un mēs par viņu vēl noteikti dzirdēsim.

Staburags.lv ARHĪVS

Mazā faraona lielie darbi

Kategorijas