Gaida ciemos bērnus un mazbērnus

2008. gada 9. augusts 00:01

Kurmenietis Vasilijs Popovs šajā nedēļas nogalē svin 65 gadu jubileju. Sirmais vīrs smaidot saka, ka jubilejās ciemos atbrauc visa ģimene. Šādi brīži ir reti un tāpēc ļoti gaidīti.

Vasilija Popova dzimtā puse ir Ukrainā. Vienu gadu dienējis Maskavas apkaimē, pēc tam — Latvijā. Viņš iemīlējis šo zemi, sastapis mūža mīlestību un palicis.

— Pēc dienesta īsti nezināju, ko darīt, — saka jubilārs. — Rīgā iekārtojos darbā uz zvejas traleriem un braucu jūrā. Esmu redzējis gan Āfrikas, gan Kanādas krastus. Pirmajos reisos jutos ļoti neparasti, kad krasta līnija pazuda aiz apvāršņa un visapkārt bija tikai ūdens. Kuģis zvalstījās, un tikai pēc kāda laika jūras slimība vairs nemocīja. Esmu piedzīvojis daudzas vētras. Šķiet, pie Kanādas krastiem tās nenorimst gandrīz nekad. Ir lieli viļņi un, lai arī kuģis ļoti liels, izjūtas nav patīkamas. Taču visnepatīkamāk ir Ziemeļjūrā. Tur kuģi šūpo visvairāk. Savukārt Āfrikas tuvumā okeāns ir mierīgs un laiks ļoti jauks.

Tomēr jūra man nepatika. Uz sauszemes jūtos labāk. Tāpēc atgriezos pie auto stūres. Strādāju Ventspilī. Iepazinos ar jauku meiteni Jadvigu no Kurmenes. Taču mums lāgā nebija, kur dzīvot. Viņas tēvs aicināja uz dzimto pusi un apgalvoja, ka arī kolhozā autovadītājam darbs noteikti būs.

Tā arī visu mūžu Kurmenē stūrēju visdažādākās kravas automašīnas. Sākumā tās bija pat ar koka kabīnēm. Arī kārtīgu ceļu nebija, vien izbrauktas rises. Ja tajās iestiga, pusi dienas ar lāpstu jārok, līdz auto var turpināt ceļu. Par autovadītāju strādāju līdz juku laikiem, kad kolhozi izjuka.

Popova kungs nu ir pensijā, taču pensija nav liela, un rokas pieradušas strādāt, tāpēc viņš iekārtojies darbā vietējā zāģētavā.

— Mājās jau darba netrūkst, tomēr gribu strādāt algotu darbu, — viņš saka. — Tā ģimenei vieglāk iztikt, un no vienmuļajiem mājas darbiem piekūstu vairāk nekā zāģētavā.

Kad dzīvojis tuvāk upei, reizēm gājis makšķerēt. Tagad vairs ne. Toties Vasilijs ar nepacietību gaida rudens lietavas, kad mežā sāks augt sēnes.

— Man ļoti patīk sēņot, — stāsta Popova kungs. — Rudenī sēnes gluži vai acupriekšā lien no zemes — baravikas, apšubekas, vēlāk cūcenes un vilnīši. Tagad gan sēņu mežā nav — pārāk sauss. Bet tiklīdz sāks līt, varēs iet sēņot.

Popovi izaudzinājuši divus dēlus un meitu. Nu jau ir arī trīs mazbērni un rudenī gaidāmi vēl divi.

— Esmu bagāts vectēvs, — viņš saka. — Bērni dzīvo Rīgā un ne vienmēr var atbraukt visi reizē — jāstrādā. Taču dzimšanas dienās ir citādi. Tad atbrauc visi. Šie mirkļi ilgi paliek atmiņā un ir vislaimīgākie.

Staburags.lv ARHĪVS

Gaida ciemos bērnus un mazbērnus

Kategorijas